Kurš gan nav vēlējies, lai piepildās vēlēšanās! Bet ko tad, ja sāk piepildīties viss, ko nodomā?
Loreta ir parasta studente, kura cenšas veidot savu dzīvi. Tad ir virkne notikumu, kurus viņa uzskata par sapņiem vai sagadīšanos. Viņa netic raganām, d...
Jauna nedēļa sākās kā ierasts - ar došanos uz pils darbnīcu. Kamēr Gajs nebija izmainījis savu padoto grafikus un attiecīgos cilvēkus apziņojis par to, ko vakar saskaņojām, visam bija jānotiek kā ierasts. Vismaz - jāpanāk, lai tā izskatās.
Bet darbnīcā es neķēros vis pie saviem ierastajiem darbiem. Es tos pārskatīju, saprasdama, ko varētu atdot palīgiem, kā varētu iegrozīt jaunu amuletu izstrādi. Tagad bija tikai jāsagaida Gaja jaunais grafiks. Kad apmēram biju tikusi ar to skaidrībā, ķēros pie jaunu amuletu skiču izstrādes un beigās vēl pārlasīju informāciju par šobrīd man pieejamajiem aizsardzības augiem, akmeņiem un metāliem, lai izdomātu, kā tie varētu noderēt.
Pēcpusdienā atnāca Karlīna ar Malvi, Malvīni un Gustavu. Mēs sasveicinājāmies ar apskāvieniem.
"Loreta, kad Karlīna man visu pastāstīja, es gandrīz apsēdos. Ko tik visu tev nav nācies piedzīvot!" Malvīne izsaucās.
"Tu iedomāties nevari," es teicu. "Un nenovēlu arī pat iedomāties. Tāpēc man šajās dienās būs nepieciešama liela, liela jūsu palīdzība. Un atbalsts."
"Uz to vari paļauties," Malvis atbalstoši paspieda manu augšdelmu.
"Ceru, ka ar šo visu neuzkrauju jums ārkārtīgi lielu slogu, cerams, tas nebūs jums pārāk liels apgrūtinājums."
"Neuztraucies par to. Mūsu pulciņā visi ir priecīgi, ka beidzot var būt kādam mērķim noderīgi. Un visi, starp citu, joprojām ir pārliecināti, ka tu esi tā sieviete no leģendas," Malvis smīnēdams un piemiegdams ar vienu aci man teica.
Es iesitu nelielu dunku puisim sānos: "Vai reiz beigsiet?"
"Bet tu padomā pati," Gustavs piebalsoja. "Tādi notikumi ar pārākajiem jau sen nav notikuši. Pēdējā laikā mums te rit diezgan parasta dzīve, varētu likties, ka esam parastie, ne pārākie. Un, kad notiek, tad ne tādā biežumā vai apjomā. Un vilks kā dvēseles dzīvnieks ir reta parādība. Turklāt sievietei. Te nav baigi jānopūlas, lai savilktu paralēles."
"Labi, netērēsim laiku, par to prātojot. Labāk ķersimies pie lietas. Tā saprotu, ka jūs būsiet mani palīgi pilī."
"Galvenokārt, jā," Karlīna apstiprināja. "Ir vēl četri cilvēki, ko varētu izmantot, kas citu pienākumu dēļ nevarēja ierasties. Divus no tiem pazīsti no skoliņas - Daiga un Justs. Pārējie divi - Pēteris un Sarma - ir stihiju pārvaldnieks un ārste parasto pasaulē, kas šobrīd ir atvaļinājumā."
"Es tikai ceru, ka neviens mūs pilī nepieķers."
"Gan jau Gajs iekārtos tā, lai varam te darboties. Par laimi, lielākā daļa sargu ir mums uzticami," Gustavs pauda.
"Un pārējais personāls?" iedomājos par kalponēm, pārvaldnieci un citiem.
"Tur gan ir karalienei pietuvinātie, bet mēs ar sargiem nokārtosim tā, lai darbnīcā droši var ierasties un droši aiziet."
Vēl mirkli parunājuši, kopā devāmies uz skoliņu. Pēc nodarbībām Izabella dažiem palūdza palikt. Drīz ieradās arī Gajs ar Kaspeju, Gustavu un citiem uzticamiem cilvēkiem. Visi kā viens skatījās uz mani kā uz nez kādu neredzētu parādību, bijīgi sveicieniem palokot galvu. Es veltīju nesapratnes pilnus skatienus tantei, Gajam un Kaspejam. Tante iedrošinoši pasmaidīja, Gajs ar pirkstiem parādīja OK zīmi, bet Kaspejs, zīmīgi skatīdamies, paraustīja plecus un pamāja ar galvu sava tēva virzienā.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
