Kurš gan nav vēlējies, lai piepildās vēlēšanās! Bet ko tad, ja sāk piepildīties viss, ko nodomā?
Loreta ir parasta studente, kura cenšas veidot savu dzīvi. Tad ir virkne notikumu, kurus viņa uzskata par sapņiem vai sagadīšanos. Viņa netic raganām, d...
Nu gan man rakstāmais uznācis! Pēc slimošanas tāda iedvesma, ka prieks! :)
Patīkamu lasīšanu!
"Nu, paskat tik! Man, kā vienmēr, taisnība. Visiem saku, ka nebija pareizi tevi attaisnot un vēl censties uzņemt kopā. Manī neviens neieklausījās. Un kāds, sasodīts, rezultāts? Ielaušanās pilī un slepenas informācijas meklēšana! Un ne tikai. Vēl varam pierakstīt citu kopas locekļu pārvilināšanu savā pusē. Nez, cik ilgi jau tas notiek? Pie velna, Karlīna jau sen iekuļas nepatikšanās. Savukārt dvīņu māti atrada pirms 20 gadiem," sargs dusmīgā balsī
"Nē, tā nav! Viņi neko sliktu nav darījuši!" mēģināju draugus atbrīvot no nepatikšanām.
"Piespiedi viņus tev pakļauties ar savām burvestībām, neģēle?"
"Nē! Lūdzu, uzklausiet! Nav tā, kā izskatās. Es..."
"Ko tu? Neesi ielauzusies bibliotēkā? Nešiverē pa grāmatu plauktiem? Ar tevi arī nav citu kopas noteikumu pārkāpēju?"
"Nē! Man draud briesmas, un bija jāmeklē informācija."
"Kā tad! Draud briesmas, viņa saka. Uzlaiž gaisā bāru ar cilvekiem un cer izsprukt sveikā? Aptin ap pirkstu kopas cilvēkus, tajā skaitā karalieni, un grib priecīgi dzīvot. Vandās pa kopu, darīdama, ko grib, un sagaida,ka viss ies kā pa diedziņu bez briesmām, sodiem un taisnās tiesas. Jaunkundzīt, te jums kaut kas no reālās dzīves - ne visus var apmuļķot! Ne vienmēr izsprūk sveikā! Ne vienmēr ļaunie spēki ir gudrāki."
"Es zvēru, ka nedomāju neko ļaunu! Zvēru, ka esmu lojāla kopai un negrasos to apdraudēt! Karaliene man jau deva grāmatas no bibliotēkas, bet es esmu visas izlasījusi. Paskatieties pats, te nav slepenas informācijas."
"Savas kopas locekļiem varbūt nav, bet citas kopas biedru rokās tā var pārvērsties par ieroci un spekulācijas materiālu. Nav zināms, ar kādām kopām esi sapinusies. Ne manā varā ir to izvērtēt, tas jādara karalienei pašai un pārējiem augstākajiem."
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
Pēkšņi sargs apklusa, vienu roku paceldams uz augšu nedaudz uz aizmuguri, aiz muguras, kā muskuļus rādīdams, bet otru iztaisnodams uz leju sev priekšā. Viņa lūpās uzplauka pašapmierināts smaids, bet rokās nekavējoties parādījās nedaudz zaigojošs rīks ar diviem zobiem garā kātā, kuru viņš nevilcinādamies meta manā virzienā. Es nepaspēju noreaģēt un atrados starp tiem diviem zobiem, kas grūda mani uz aizmuguri, piespiežot pie sienas.
Dīvaini. Rīks nebija iedūries sienā, bet turējās ar neticamu spēku, un es nespēju no tā atbrīvoties.
"Burvestību blokam izlauzties cauri māki, bet šo tu noteikti negaidīji," sargs nosmējās ļaunā prieciņā. "Vēlu veiksmi atkost!"
Paldies tev, sargs! Nākamreiz labāk nerunā, jo atkal pateiksi priekšā. Viņš, nabags, nezināja, ka es esmu izgājusi cauri gandrīz visai pils bibliotēkai, arī seno burvestību tēmai. Mūsdienās neviens neiedziļinājas sarežģītos gājienos, jo visu nodrošināja tehnoloģijas - kameras, fotogrāfijas, internets un citas lietas. Vajadzības gadījumā visi pārākie paļavās vienīgi uz burvestībām, par pārējo vai nu aizmirsdami, vai arī neuzskatīdami par vajadzīgu. Bet es biju tas netipiskais kopas biedrs, kas apstākļu un sakritību rezultātā novērtēja katru iespēju un visas pieejamās zināšanas.
