28

275 41 1
                                    

"Kas? Kāpēc?" knapi dabūju pāri lūpām, apkaunota nespējot paskatīties puiša acīs.

"Nesaproti mani nepareizi, mazā. Es tevi gribu, pat ļoti. Gan jau tu to arī ar roku sajuti, vai ne?" "Jānis ar savu degungalu nobrauca pār manējo.

"Tad varam turpināt, arī es tevi gribu," nočukstēju.

"Tā būs mūsu pirmā reize kopā. Abi esam alkohola reibumā. Mana pieredze stāsta, ka tādās reizēs nenotiek nekas foršs, bet es gribu, lai viss ir skaisti. Es gribu tev dāvāt neaizmirstamas sajūtas, padarīt nakti īpašu. Turklāt diez vai tantes mājās varēsim pilnībā atslābināties. Bet es gribu, lai nav nekādu traucēkļu, lai esam tikai mēs abi."

Viņš par to ir domājis, grib īpašu vakaru! Mani pārņēma patīkama sajūta - par mani padomā.

"Jā, tas būtu skaisti," nočukstēju un puisi noskūpstīju.

Tad mēs ieritinājāmies viens otra apskāvienā un laidāmies snaudā.

Otrā rītā mūs izmodināja Karlīna, iebrāzdamās manā istabā.

"Tā, stāsti, kas tev ar Kaspeju vakar notika!" tad viņa pamanīja Jāni. "Ai, piedod, nezināju, ka tev ir kompānija. Loretai bija sekss!!!"

"Karlīna, rimsties!" es nošņācu.

"Pag, pag, kas tur ar Kaspeju?" Jānis bija visu dzirdējis.

Teicu pirmo, kas iešāvās prātā: "Viņš mani nepazina, domāja, ka ballītē ielauzusies svešiniece."

Cerēju, kaut nu Kaspejs arī būtu tā teicis, ja kāds prasītu.

"Bet klejo baumas, ka jūs blenzuši viens otrā kā iemīlējušies," Karlīna nelikās mierā.

Paskatījos uz Jāni, viņš izskatījās neapmierināts un gaidīja kādu paskaidrojumu.

Paskatījos uz Jāni, viņš izskatījās neapmierināts un gaidīja kādu paskaidrojumu

Ups! Gambar ini tidak mengikuti Pedoman Konten kami. Untuk melanjutkan publikasi, hapuslah gambar ini atau unggah gambar lain.

"Kārtējās baumas... Kopa ir kā tāda klaču bābu vieta! Kaspejs mani pētīja, kamēr pazina, bet es nesapratu, kāpēc viņš tā skatās. Un viss."

"Es tev ticu," Karlīna izteica savu spriedumu. "No pelēkās ikdienas Loretas vakar man bija izdevies īsts modes un skaistuma meistardarbs. Protams, mazliet trūka kosmētikas un galantākas frizūras, bet nepieredzējuša pētītāja acis tevi noteikti varēja arī neatpazīt."

Jānis samierinājās ar viņas atbildi un pasmīkņāja par Karlīnas vārdu izvēli.

"Karlīna, varbūt ļausi mums apģērbties?" jautāju.

"Vispirms izstāstiet, kāda tad bija mīlas balodīšu nakts!"

"Karlīna, pazūdi!" metu māsīcai ar spilvenu.

"Labi jau labi, nemulsināšu puisi. Tevi varēs nopratināt arī vēlāk," viņa teica un aizgāja, aizverot aiz sevis durvis.

"Piedod," es teicu Jānim.

Vēlies uzmanīgiTempat cerita menjadi hidup. Temukan sekarang