Vēlies uzmanīgi

51

Pirmajā naktī pilī gulēju pārsteidzoši labi. Lai gan nebiju pieradusi pie tādām greznībām, nez kāpēc jutos kā mājās, kā vietā, kur man jābūt. Ceru, ka tas nebija viens no karalienes vai princeses trikiem.

Saposusies norunātajā laikā, Gustava pavadīta, devos brokastīs. Tiklīdz biju apsēdusies man ierādītajā vietā, ieradās arī karaliene ar meitu. Visas laipni sasveicinājāmies.

"Kā gulēji jaunā vietā?" karaliene vaicāja.

"Paldies, labi!"

"Kurš gan pilī tik dārgā gultā slikti gulētu?" princese iespurdzās.

Te nu bija princese, ar kuru man būs jāsadzīvo, nodomāju paskatoties augstības virzienā. Liels bija mans izbrīns, kad gaidītā uz mani vērstā izsmējīgā skatiena vietā princese skatījās uz karalieni.

"Māt, tu taču pati īpaši liki piemeklēt pils istabām vislabākos matračus!"

Tas bija negaidīti. Viņa uzjautrinājās par māti, ne mani. Varbūt man paveicās, un tas šobrīd viņai šķita dīvaināk, vai arī augstība vienkārši bija labā noskaņojumā.

"Man vienmēr svešā vietā ar miegu ir problēmas," karaliene, dzēlību laižot gar ausīm, turpināja.

"Protams! Tavām prasībām daudzas vietas nespēj atbilst," princese teica, bet tad pievērsās man. "Padod, lūdzu, siera plati!"

Es pasniedzos pēc minētā šķīvja un padevu to princesei: "Lūdzu!"

Princese paņēma, ko gribēja, un laipni man pateicās.

"Starp citu, šī garneļu pasta ir ļoti garda," viņa man teica, uztriepdama piciņu uz vienas siera šķēles. "Pavāre pati to taisa, un es lieku, lai tā būtu galdā katru rītu."

"Tad noteikti jāpagaršo," teicu, uztriepdama to savai maizītei.

"Šorīt ir svaigi spiesta apelsīnu sula un kafija. Ja te nav tā, ko parasti brokastīs ēd, droši ej uz virtuvi un pasūti nākamajam rītam," princese turpināja.

"Protams, paldies, bet es nevēlos nevienam radīt liekas problēmas," atturīgi atbildēju.

"Kādas tur problēmas? Tas ir viņu darbs! Turklāt kopas cilvēki parasti mīl savu nodarbošanos, tāpēc droši saku, ka tās nebūs problēmas. Tagad tu dzīvo pilī, un tā arī jāizturas," princese laipni pasmaidīja.

Ko? Kurš naktī samainījis princeses? Kāpēc viņa pēkšņi tik laipni izturas?

"Paldies!" es atbildēju, pasmaidīdama pretī.

Karaliene ar princesi sāka pārrunāt darāmos darbus. Princesei vajadzēja iet vizītē pie dziedniekiem, uzklausīt viņu sakāmo un pieņemt pasūtījumu, ja tāds bija. Pēc tam ar pils pārzini vajadzēja izskatīt nepieciešamo lietu sarakstu un apstiprināt to, tad viņas ar māti pievērsīsies dažādiem lemšanas jautājumiem.

Ar interesi klausījos tajā, kas saucās augstību ikdiena. Arī viņām bija daudz darāmā, jāatbild par visas kopas funkcionēšanu. Ja viņas turpinās šādi sarunāties, varbūt man tiešām paspīd uzzināt kaut ko nopietnu.

Pēc brokastīm princese laipni no manis atvadījās un novēlēja jauku dienu. Ja es nebūtu redzējusi iepriekšējo princesi, tad noticētu, ka šī ir jauka persona. Bet tā kā biju viņu jau iepazinusi, tad man likās, ka viņai kaut kas ir aiz ādas. Jābūt gatavai uz visu.

Nodarbība ar karalieni pagāja mierīgi. Viņa pārjautāja, kas noticis ar dēmonu un kā jūtas Una. Es dabūju atļauju vakarā draudzeni apciemot. Viņa arī pārbaudīja manas zināšanas, saprata, ko esmu apguvusi bibliotēkā.