Kurš gan nav vēlējies, lai piepildās vēlēšanās! Bet ko tad, ja sāk piepildīties viss, ko nodomā?
Loreta ir parasta studente, kura cenšas veidot savu dzīvi. Tad ir virkne notikumu, kurus viņa uzskata par sapņiem vai sagadīšanos. Viņa netic raganām, d...
Es izbrīnīta skatījos tiesnesī un tad pārējos. Izabellas tante joprojām izskatījās pārsteigta, bet pārējie trīs noteikti gaidīja paskaidrojumus. Un es nezināju, ko lai saka. Kārtējo reizi.
"Un kā tu par šo simbolu uzzināji? Kur to redzēji?" jautāja karaliene Melinda.
Ups! Tento obrázek porušuje naše pokyny k obsahu. Před publikováním ho, prosím, buď odstraň, nebo nahraď jiným.
Es brīdi neziņā plikšķināju acis, domādama ko teikt, un tad paskatījos uz tanti. Viņa iedrošinoši un gandrīz nemanāmi pamāja ar galvu, apstiprinot manas domas, ka jāsaka tā kā ir.
"Es nekur to neesmu redzējusi. Vienkārši uzzīmēju. Pat īpaši nenopūlējos, tas vienkārši ienāca prātā. Lai nebūtu banāla sirsniņa, es to apgāzu un izdaiļoju ar punktiņiem."
Kad mani vārdi bija izskanējuši pār lūpām, elpu ievilkusi, gaidīju, kā pārējie rīkosies. Andžejs braucīja zodu, Melinda, domās iegrimusi, samiedza acis, bet Sofija sapīkusi paskatījās uz augšu.
"Mammu, vai tad tagad nav skaidrs, ka Kaspejam bija taisnība? Viņai noteikti ir kaut kas aiz ādas. Tur kaut kas slēpjas."
Tante Izabella izslējās taisnāk: "Visu cieņu, Jūsu augstības, bet padomāsim loģiski. Viņai sāk parādīties spējas, viņa ir cietusi sprādzienā. Tā kā esam pārākie, mēs nereti izmantojam gēnos iekodēto informāciju. Tas, ka Loreta neapzināti uzzīmēja mūsu kopas simbolu, tikai apstiprina, ka viņa ir no mūsu kopas."
"Bet mamma taču teica, ka nekas nav zināms par pazudušiem kopas locekļiem. No kurienes viņa uzradusies?" Sofija nerimās.
Tagad sarosījās tiesnesis: "Gadīties var dažādi. Nav izslēgts, ka kopas locekļiem ir saistības ārpus savas kopas. Ja tavas spējas saistītas ar zemi, tad tu neesi pa pusei parastā cilvēka bērns. Jautājums ir - kurš no vecākiem nācis no Vikkas kopas."
Izabella teica: "Kad viņa izies visu apmācību, tad to noskaidrosim. Viņai jāiemācās aizsardzība un jāzvēr mums uzticība. Pagaidām tas ir bīstami gan viņai, gan mums."
"Gluži manas domas. Gluži manas domas," piekrita tiesnesis. "Turklāt, viņa ir retums - divas spējas vienā. Tāda ir jātur."
Karaliene mirkli padomāja un tad teica: "Taisnība. Ja tu gatavo rotaslietas, tad jau noteikti ar laiku spēsi radīt lieliskus amuletus. Kādu dienu būs jāuzaicina tevi uz pili parunāties. Pavadīsi laiku kopā ar Sofiju."
Sofijai pārsteigumā iepletās mute.
"Ko?" viņa izsaucās. "Bet mammu...
Karaliene viņu pārtrauca, pagriežoties ar muguru pret mums un saņemot meitu aiz pleciem: "Vai tad tevi neinteresē rotaslietas? Būs cilvēks, kas varēs izpildīt tavas vēlmes."
Sofijas sašutusī sejas izteiksme lēnām sāka mainīties, pārtopot par smaidu, kas man nez kāpēc izskatījās viltīgs.
"Jā, tiesa. Vai tu būtu ar mieru man taisīt rotas?" viņa ar lipīgi saldu balstiņu vērsās pie manis.
