Kurš gan nav vēlējies, lai piepildās vēlēšanās! Bet ko tad, ja sāk piepildīties viss, ko nodomā?
Loreta ir parasta studente, kura cenšas veidot savu dzīvi. Tad ir virkne notikumu, kurus viņa uzskata par sapņiem vai sagadīšanos. Viņa netic raganām, d...
Pagāja darbu pilna nedēļa. Es skraidīju kā vāvere ritenī no karalienes uz savu darbnīcu izpildīt pasūtījumus, tad uz skoliņu, tad - treniņu, līdz vakarā pārgurusi vēl nodevos dažādu grāmatu lasīšanai - gan kopas, gan mācību literatūras izpratnē. Ar Jāni tikāmies tikai skoliņā, pārmīdami vien dažus vārdus. Karaliene man sīki izstāstīja par kopas locekļiem, amatu sistēmu un burvestībām, kas to pārrauga. Uzzināju par kritērijiem, pēc kādiem tiek izvēlēti augstākie. Uzzināju, kā tiek sodīta nodevība. Bija burvestības, kas sagādā lielas sāpes. Bija amata atņemšana un daudz kas cits. Karaliene pagaidām mani nemocīja ar jauniem praktiskiem pārbaudījumiem, par ko es biju pateicīga.
Uz nedēļas beigām man sāka likties, ka Jānis kļūst dīvains. Es to nevarēju sev izskaidrot, bet kaut kas nebija tā, kā vajag. Vai nu viņš no manis kaut ko slēpa, vai arī nestāstīja līdz galam. Varbūt viņam bija kas padomā. Nekādus draudus no tā nesajutu, tāpēc nesatraucos, vien mocīja ziņkārība. Savas spējas izmantot, lai uzzinātu, kas tas ir, negribēju. Bez vajadzības nekur nav jāiejaucas. Ja Jānis gribēs, pastāstīs pats.
Piegāja sestdiena, un man bija jādodas padarboties savā personīgajā uzņēmumā. Es biju ievietojusi universitātes apspriežu grupiņā internetā, ka uz prakses laiku meklējam darbinieku. Un tagad Una par viņu aizrautības pilnā balsī čivināt čivināja.
"Zvanīja četri, bet es izvēlējos šo puisi izskata dēļ. Visi apmēram bija vienādi - sekmes normālas, šāda tāda pieredze bija. Es vienkārši nespēju turēties pretī tām acīm."
"Tātad pieņēmi darbā skaistu acu dēļ. Una, Una," rotaļīgi pārmetu draudzenei.
"Tas bija pāri maniem spēkiem, turēties tām pretī," Una atjokoja. "Ievērtē pati! Tikai brīdinu, viņš jau aizņemts. Jebšu drīz tāds kļūs, ja vēl nav, es par to parūpēšos."
Ups! Gambar ini tidak mengikuti Pedoman Konten kami. Untuk melanjutkan publikasi, hapuslah gambar ini atau unggah gambar lain.
Viņa parādīja man CV, kura augšā bija fotogrāfija ar tiešām simpātisku puisi.
"Kā tev likās - viņam var uzticēties?"
"Neuztraucies, acis mani neapžilbinās, sākumā cītīgi viņu uzmanīšu."
Es vēlreiz paskatījos uz fotogrāfiju, mēģinādama saprast, vai no puiša nedraud kādas briesmas. Neko tādu nejutu, no viņa pretī vēdīja nopietna cilvēka enerģija. Diez, kā tāds sastrādāsies ar Unu, kura ir jautrs cilvēks.
"Un kā tavai jaunajai simpātijai vārds?" jautāju, jo nepaspēju CV izlasīt, viņa to nolika prom.
"Dairis. Es viņam izstāstīju, ka būs jānodarbojas ar praktiskām lietām. Palīdzēsi man šodien saprast, ko īsti viņam darīt, kā to sakārtot."
Ar to papildus parastajiem darbiem arī nodarbojāmies, līdz pienāca pusdienlaiks. Es atvainojos Unai, ka viņai šodien jāpusdieno vienai, un devos uz Čili picu satikties ar Mingu.
Kad iegāju iekšā, viņa jau sēdēja pie galdiņa un mani gaidīja.
"Sveika! Kā tava nedēļa?" viņa pasmaidīdama jautāja.
