Kurš gan nav vēlējies, lai piepildās vēlēšanās! Bet ko tad, ja sāk piepildīties viss, ko nodomā?
Loreta ir parasta studente, kura cenšas veidot savu dzīvi. Tad ir virkne notikumu, kurus viņa uzskata par sapņiem vai sagadīšanos. Viņa netic raganām, d...
Kad noskanēja modinātājs, celties negribēju. Man sāpēja visas malas, jo nebiju radusi kauties ar dēmoniem no visa spēka un tikt mētāta pret koku stumbriem. Šī bija tā diena, kad es labprāt paliktu gultā, bet man bija daudz darāmā.
Piespiedu sevi izlīst no gultas, šļūcošiem soļiem aizvilkties līdz vannas istabai, saposties, un tad gāju lejā uz virtuvi. Tante Izabella jau gaidīja. Kafijas automātā bija kūpoša kafija, uz galda - maizīšu sastāvdaļas.
"Labrīt, tante!" teicu, viņu nedaudz nobiedēdama. "Ai, piedod, negribēju."
"Nekas, meitiņ! Biju iegrimusi domās par vakardienu. Kā jūties?" viņa norūpējusies jautāja.
"Kā caur gaļas mašīnu izmalta," godīgi atbildēju. "Un man nemaz negribas domāt par vakardienu kā tev. Pārāk briesmīgi viss bija."
"Ja burvestība tā uzdarbojas, atklādama tavus spēkus arvien vairāk kopas locekļiem, esam pakļautas lielākām briesmām. Karaliene noteikti raksies kopas locekļu sarakstos, pētīdama, kuri varētu būt tavi vecāki. Es naktī darīju to pašu un šodien turpināšu. Visticamāk, pagaidām būs jāizdomā vēl vieni meli. Neviebies! Jā, es zinu, tas nav labi, bet tas, ko slēpjam, ir svarīgāk."
"Kā lai es palīdzu, ja neko nezinu? Kā spēšu nosargāt kaut ko nezināmu?"
"Par to tev nav jāuztraucas, atstāj to manā ziņā. Sliktākā gadījumā pasaukšu palīgā Karlīnu, un man ir vēl pāris cilvēki, kam varētu noslēpumu uzticēt. Tu nesēdi, sāc ēst, zinu, ka jāsteidzas uz otro darbiņu," tante skubināja. "Un paralēli pārrunāsim, kā rīkoties."
Es nebiju divreiz skubināma, jo nakts fizisko pārbaudījumu dēļ apetīte bija lielāka.
"Tātad," tante iesāka, "jābūt īpaši uzmanīgai karalienes un Sofijas tuvumā."
"Nekas jauns," īsi noteicu.
"Tagad vēl jo uzmanīgākai. Viņa varētu tevi rūpīgi izprašņāt. Kā jau noteikti iedomājies, stāsti, ka neko nezini. Attapies mežā kopā ar Kaspeju un rīkojies, intuīcijas vadīta. Par dēmoniem zini vien to, ko esi mācījusies. Iedomājos, ka karalienei varbūt tavas jaunās spējas iepatiksies, viņa pat varētu lūgt, lai dzīvo pilī. Izdomā, kā atteikties."
"Kāpēc? Tā ir lieliska iespēja, vērot pilī notiekošo. Karlīnai vairāk nevajadzēs censties iekļūt cietumā."
Aizmirsti! Neļauju Karlīnai un neļaušu tev. Tas var būt bīstami."
"Tante, bet tas..."
"Loreta, esmu par tevi atbildīga. Man tevi jāsargā. Ja būsi pilī, es to nevarēšu. Turklāt nevar zināt, vai karaliene necentīsies tevi ievilkt šaubīgās lietās."
"Labi, tante," negribīgi novilku.
Es tiešām domāju, ka būšana pilī palīdzētu, bet iebilst tantei negribējās. Viņa daudz manā labā darīja, negribēju, lai manis dēļ satraucas vēl vairāk.
Pēc brokastīm visu dienu pavadīju Rīgā. Vispirms ātri izskrēju pa veikaliem, nopirkdama universitātei nepieciešamās lietas. Citas lietas kopā ar apģērbu savācu no dzīvoklīša. Pārējo dienas daļu pavadīju uzņēmumā, strādādama ar Unu.
Viņai gribējās uzzināt, kā klājas manai mammai. Atkal meloju, ka ārstēšanas kurss ir ilgs, un man bieži jāpavada viņai blakus, turklāt jāpalīdz tantei vietējā skolā.
Kad vakarā pārrados pie tantes, priekšā bija Kaspejs. Viņš sēdēja pie galda, runādamies ar tanti un Karlīnu. Es sastingu un nesapratnē uz visiem skatījos. Ko viņš šeit meklē?
Ups! Gambar ini tidak mengikuti Pedoman Konten kami. Untuk melanjutkan publikasi, hapuslah gambar ini atau unggah gambar lain.
