Kurš gan nav vēlējies, lai piepildās vēlēšanās! Bet ko tad, ja sāk piepildīties viss, ko nodomā?
Loreta ir parasta studente, kura cenšas veidot savu dzīvi. Tad ir virkne notikumu, kurus viņa uzskata par sapņiem vai sagadīšanos. Viņa netic raganām, d...
Šo daļu veltīšu @BeateRumpBeateR. Paldies tev par novēlējumiem ;)
Tev un pārējiem - LAIMĪGU JAUNO GADU! LAI PIEPILDĀS ESOŠIE SAPŅI UN DZIMST DAUDZ JAUNU!
KASPEJS
Aizgājis pēc treniņzāles mājās, paņēmu no ledusskapja vairākas alus pudeles un, īsi sasveicinājies ar tēvu, devos uz savu istabu. Iezvēlies savā atpūtas krēslā, atkorķēju pirmo pudeli.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
Tas nebija normāli, ka man jādomā par citu sievieti, kad ir sava draudzene. Un kāpēc tas sākās? Kā sākās? Es taču Sofiju mīlēju. Un Loreta man riebās. Kad viss mainījās? Tas burvestības dēļ? Lai arī saikne pārrauta, varbūt kādas atskaņas palikušas. Varbūt tās izraisījis dēmons, jo Sofija nebija pienācīgi parūpējusies par aizsardzību. Bet kāpēc man vienam? Vai Loretai arī nebūtu jājūt tās atskaņas?
Kā ar to teoriju, ka kāds mēģina mūs savest kopā? Loreta? Nē, izslēgts. Viņa bužinās ar Jāni, man nepievērsdama pastiprinātu uzvedību, ja neskaita draudzīgu izturēšanos. Un viņai visticamāk nav arī kontaktu ārpus kopas, ja neskaita draugus un vienu universitātes apmeklējumu. Bet pilnīgi pārliecināts par to es arī nebiju. Pētījis Loretu vai viņu pēdējā laikā pārbaudījis nebiju. Jūtas? Nē, tādu domu tuvumā nelaidu. Kas viņā īpašs, izņemot izskatu? Vai drosmi, apņēmību, spēju saņemties, spēju sagremot jaunus apstākļus un tiem pielāgoties? Uzcītību? Pūlēšanos citiem palīdzēt, pat, ja darījuši tikai sliktu vai nepatīk, kā tas bija ar Sofiju? Saskaršanos ar neizskaidrojamām lietām, kurās visi viņu vaino, bet viņa neņem ļaunā un mācās, gaidot laiku, kad spēs visu izskaidrot?
Tā, stop! Tā saucas braukšana auzās, vecīt. Tu gribēji par to nedomāt, bet meklē lietas, kāpēc viņa tev patīk. Patīk? Vēl labāk. Tas jau ir dziļi auzās. Jānovērš domas, jādzen prom nepamatotas muļķības, kuras alkohola dēļ lauzās apziņā.
Paņēmu otro alus pudeli un ieslēdzu televizorā kādu šausmu filmu, smīkņādams par tajās izpildītajiem kaskadieru trikiem un pārdabisko lietu attēlojumu. Pa kādam patiesības kriksim tur bija, nevaru noliegt. Bet reālajā dzīvē viss tomēr bija pavisam citādi.
Vai viņiem obligāti visās filmās jāpin iekšā arī jūtas? Pat te puisis atstāja ilggadēju draudzeni un metās pie citas. Nu kā lai pārtraucu domāt par Loretu? Abiem ir otrās pusītes. Turklāt viņa ar savu Jāni izskatās daudz laimīgāka nekā es ar Sofiju vai Sofija ar mani.
Vispār, kāpēc es šovakar viens sēžu savā istabā un domāju par Loretu? Kāpēc nepavdu nakti kopā ar savu draudzeni? Varbūt mums pēdējā laikā maz kopbrīžu un tāpēc mani ietekmē domas par citām sivietēm. Tas ir, vienu konkrētu sievieti, kura vairāk nekā citas atrodas manā tuvumā.
Tas tūdaļ pat jāmaina, nospriedu un, nolicis abas pārējās alus pudeles atpakaļ ledusskapī, devos uz pili. Tētis tik vien pabrīdināja, lai ar auto nebraucu. Lai tā būtu. Sen neesmu skrējis.
