Kurš gan nav vēlējies, lai piepildās vēlēšanās! Bet ko tad, ja sāk piepildīties viss, ko nodomā?
Loreta ir parasta studente, kura cenšas veidot savu dzīvi. Tad ir virkne notikumu, kurus viņa uzskata par sapņiem vai sagadīšanos. Viņa netic raganām, d...
Nodaļa veltīta #nemaakurakstiit. Paldies par aizrautīgu lasīšanu! ;)
Stāvēju dušā, atminēdamās tikko notikušo. Kas tas par neizskaidrojamu spēku, kas mani un Kaspeju velk vienu pie otra? Vispirms jau tā rēgošanās, kad, skūpstoties ar savām otrajām pusītēm, prātā pazibēja vienam otra seja. Un tagad - dzirksteles, pieskaroties vienam pie otra. Kāds kārtējais dīvainais pārāko likums liek tam visam parādīties?
Man bija draugs, kuru es mīlēju, un Kaspejam - Sofija. Vai viss notika, kā viņš minēja, tāpēc, ka viņu attiecībās radušies sarežģījumi? Varbūt visu to pievilkšanās spēku mēs nepareizi iztulkojam? Es taču neko nezināju par saviem radiniekiem. Varbūt viņš ir mans brālēns? Varbūt pat brālis? Ja jautāšu tantei, diez vai viņa man to atklās. Nē, diez vai brālis. Tad jau iznāktu, ka Gajs ir mans tēvs. Un viņš teica, ka iedomājas, kas es esmu. Ja es būtu viņa meita, viņš noteikti izturētos emocionālāk. Māsas vai brāļa meita es varētu būt. Gajs ar Izabellu noteikti nav māsa un brālis, bet kas to lai zina, varbūt vīrietis ir tuvs mana tēva radinieks.
Ja mana teorija ir pareiza, tad labi, ka es laikus attapos. Asinsgrēks? Tas ir pārāk nelabi un nopietni. Turklāt es pati sev nekad nebūtu piedevusi, ka kaut kam tādam padodos. Otram cilvēkam nedrīkst ko tādu nodarīt. Jānis to noteikti nav pelnījis.
Kad sapratu, ka Kaspejs grasās mani skūpstīt, steigšus vēlējos, lai viņš ir savās mājās, gultā, lai mierīgi līdz rītam izguļ dzērumu. Pati, nodrošinoties pret dēmonu parādīšanos, noskaitīju aizsardzības burvestību. Savu vēlēšanos es neizmantoju niekiem - aizgādāju drošībā iereibušu cilvēku. Varbūt vajadzēja vēl vēlēties, lai Kaspejs notikušo neatceras, vai, vēl labāk, lai pret mani tā vairs neizturas? Bet tās jau bija nesvarīgas burvestības, niekiem izmantots spēks, tātad - dēmonu pievilinātājs.
Ko viņš bija domājis ar to,ka nevar redzēt mūs kopā? Varbūt viņš runāja par savu tēvu, uztraucās, ka nesapinas "manos valgos". Ehh, no dažādām aizdomām man laikam tik viegli vaļā netikt.
Izgājusi no dušas, mācīties vairs negribēju, bet nebiju arī tik mierīga, lai dotos gulēt. Lai novērstu domas no notikušā, sāku kārtot grāmatas, kuras jau biju izlasījusi un kuras vēl lasāmas. Tā bija arī laba domu sakārtošana. Brīžiem šķita, ka viss lasītais un mācītais man sagāzies vienā jueklī. Tagad, liekot grāmatas un materiālus pēc temata, likās, ka sakārtoju arī savas domas.
Ups! Ten obraz nie jest zgodny z naszymi wytycznymi. Aby kontynuować, spróbuj go usunąć lub użyć innego.
Uz papīra lapiņas pierakstīju arī lietas, ko vēlos noskaidrot, kas jautājams karalienei, tantei vai Gajam. Un iedomājos par mammu - organizēt apkārtējo vidi man iemācīja viņa. Nez, ko viņa tagad dara? Ja viņa mani no kaut kā sargāja, vai pati nav briesmās? Tas mani uzvedināja uz citām domām - Minga teica, ka mamma likusi, lai mācos par eņģeļiem. To savā lapiņā pierakstīju ar izsaukuma zīmi. Vēl steidzīgi pāršķirstīju grāmatas, bet atradu tikai vispārīgu informāciju, ko pati jau zināju. Tātad kārtējais apgūstamais temats.
