Kurš gan nav vēlējies, lai piepildās vēlēšanās! Bet ko tad, ja sāk piepildīties viss, ko nodomā?
Loreta ir parasta studente, kura cenšas veidot savu dzīvi. Tad ir virkne notikumu, kurus viņa uzskata par sapņiem vai sagadīšanos. Viņa netic raganām, d...
Pacentos jo īpaši Tevis dēļ, @nemaakurakstiit. Darbu man daudz, bet tā kā nodaļa tuvojās beigām un palūdzi, protams, nevarēju nepaklausīt un ātrāk to pabeidzu. ;)
Sveicinu arī pārējos lasītājus! Jauku lasīšanu!
Beidzot mēs atlaidām viens otra rokas.
"Kas notika ar Sofijas tēvu?" es Kaspejam jautāju.
"Kā jau teicu, viņš piedalījās ļaunās karalienes sagūstīšanā. Viņš ir no raganu kopas ASV. Tur kopas ir daudz lielākas. Viņš tur bija galvenā sarga asistents. Vikkas kopā viņš, kamēr vēl nebija kārtīgi apguvis latviešu valodu, pildīja konsultanta pienākumus. Viņš nomira pirms pāris gadiem no letālas slimības. Pēc viņa nāves pieauga mana nozīme kopā, mēs ar Sofiju satuvinājāmies."
Sēdēju un domāju par to, ka Kaspejs bija pret mani ļoti atklāts. Un kā ir ar mani pašu? Es slēpju no viņa drausmīgu lietu - vairāku cilvēku slepkavību. Lai gan es tajā nebiju vainojama, tas neatbrīvoja no atbildības. Uz manas miesas pat mazu mirkli bija viņu asinis no lidojošajiem ķermeņu gabaliem.
Nodrebēju, atceroties, kā tas izskatījās, un gaišā virmojošo smaku. Un man pat acīs sariesās asaras.
¡Ay! Esta imagen no sigue nuestras pautas de contenido. Para continuar la publicación, intente quitarla o subir otra.
Kaspejs, pamanījis pārmaiņas manī, jautāja, ar roku pieskardamies manam plecam: "Kas noticis, Loreta? Kaut ko ne tā pateicu? Izdarīju?"
Viņš pret mani bija tik atklāts! Vai es varēju turpināt klusēšanu? Vai es varēju atklāt? Ja turpināšu klusēt, būšu iedragājusi Kaspeja uzticēšanos un ticēšanu man. Ja atklāšu, iespējams, pakļaušu briesmām ne tikai sevi, bet to, ko sargāja mana māte, Izebella un Gajs, un, iespējams, vēl citi cilvēki.
"Loreta?" Kaspejs atkārtoja, kad kādu brīdi biju domās mīņājusies no vienas vietas uz otru. "Tu vari man uzticēties!"
Es pacēlu savas asarainās acis viņam pretī. Vai tiešām tā bija? Vai tad, ja visu izstāstīšu, viņš domās par mani tā, kā domā tagad? Nemainīsies viss uz slikto pusi? Ļoti iespējams, ka par notikušo uzzinās Gajs. Labi, viņš varbūt nebūtu lielākā problēma, varbūt tante Izabella varētu kaut kā ar viņu sarunāt, lai neviens neko neuzzina. Bet ko tad, ja uzzinās Sofija?
"Tiešām? Gan jau, ka tā nav. Parasti velns nav tik melns kā mālē."
"Manā gadījumā ir gan. Un es baidos, ka tas sagraus visu to, kas šodien starp mums radās. Bet tu biji pret mani atklāts, izstāstīji savu sāpi. Es nemīlu noklusēt lietas. Parasti to arī nedaru, bet šoreiz ne manas vēlmes dēļ man tas ir jādara."
"Kā jau teicu, tu vari man stāstīt visu."
¡Ay! Esta imagen no sigue nuestras pautas de contenido. Para continuar la publicación, intente quitarla o subir otra.
