Vēlies uzmanīgi

37

Daudz laimes dzimšanas dienā, DotaLv! Nodaļa par godu Tev!

Kad aiz manis bija aizvērušās durvis, steidzīgā solī devos uz priekšu. Jānis vēl atvēra durvis, nokliegdamies, vai zinu, kur jāiet, bet man lepnums neļāva atbildēt. Mans prom stampāšanas solis paātrinājās vēl vairāk.

Iela meta līkumu un pēc dažām mājām nonācu T veida krustojumā. Beidzot apstājos un skatījos te uz vienu, te otru pusi. Vieta bija nepazīstama. Centos atsaukt atmiņā ceļu, pa kurieni mani uz šejieni atveda, bet tas neizdevās. Pagriezos pa kreisi un gāju, skatīdamās, vai neredzēšu kādu pazīstamu māju vai lietu. Pagaidām negadījās arī neviens garāmgājējs.

Nākamajā krustojumā nogriezos pa labi, bet vēl joprojām nepazinu apkārtni. Vismaz varēju palūgt, lai Jānis parāda ceļu. Viņš noteikti pat aizvestu mājās, bet tad, iespējams, tante vai Karlīna redzētu to, ka esam sastrīdējušies.

Beidzot man pretī nāca viens no jaunākās skoliņas klases puišiem, vārdā Lauris. Mēs sasveicinājāmies, un es atzinu, ka savas muļķības dēļ esmu apmaldījusies piecās priedēs. Puisis bija tik laipns un draudzīgs, ka piedāvājās mani pavadīt līdz Izabellas mājai. Viņš neatļāvās atrunāties, tāpēc mēs sākām kopā soļot pa ieliņu atpakaļ, jo pēdējā krustojumā vajadzēja iet taisni.

Es nopriecājos, ka man ir pavadonis, ar kuru var parunāt un nevajag domāt par tikko notikušo. Bet tad puisis sāka jautāt jautājumus, uz kuriem nezināju, kā lai atbild.

"Mana mamma, kura ir pils saimniecības vadītāja, redz, ka tu no rītiem ej pie karalienes mācīties. Nevienam citam karaliene to nepiedāvā. Kas tevī tik īpašs?"

Es uz Lauri piesardzīgi paskatījos un pēc nelielas kavēšanās teicu: "Nezinu. Viņa domā, ka esmu spējīgāka nekā izskatās."

"Bet tas nedod pamatu pašai karalienei pievērsties apmacībai."

"Ja godīgi, arī man tā liekas. Man viņas motīvi nav skaidri," nolēmu būt atklāta, tā arī neko sīkāk nepaskaidrojot.

"Vai tikai viņai padomā nav sīkāk izpētīt to sprādziena lietu," puisis minēja.

Ko? Par to vēl kāds domā?

"Tiesā taču lēmums jau bija."

"Es īsti nezinu, kā ir tad, ja tev būtu atmiņas zudums smadzeņu satricinājuma dēļ. Es tā iedomājos, varbūt tad arī burvestība nevar noskaidrot patiesību. Varbūt karaliene joprojām uzskata tevi par vainīgu.

Es uz mirkli par to aizdomājos un nolēmu, ka kārtējā lieta, kas būs jāpapēta grāmatās.

Bet Laurim atbildēju: "Patiesības burvestība uzrāda patiesību. Tāpēc diez vai tā būs."

"Bet mēs ar puišiem runājām, cik forši būtu, ja tu būtu eksplozīvā meitene."

Es īsi iesmējos: "Vai tik nebūsiet filmas saskatījušies."

"Gan jau. Bet tev tāda loma piestāvētu. Būtu vispopulārākā kopā. Lai gan jau tagad esi diezgan populāra. Bieži tā pārākie no zila gaisa nenokrīt, nezinādami, kas ir. Un dzirdēju, ka tavs puisis būs treneris?"

Viņam Jāni vajadzēja pieminēt?

"Jā, tā viņš teica," nenoteikti atbildēju.

"Nebrīnos. Brīnījos par to, ko tāds muskuļu kalns dara pie tiem, kas vēl mācās. Viņam jau sen citi teica, lai labāk liek lietā savas prasmes un trenē citus."

Sajutos nedaudz nokaunējusies. Varbūt princese tiešām tikai beidzot nokārtoja to, kas pats par sevi saprotams. Nē, bet tas neizskaidro māju.