Kurš gan nav vēlējies, lai piepildās vēlēšanās! Bet ko tad, ja sāk piepildīties viss, ko nodomā?
Loreta ir parasta studente, kura cenšas veidot savu dzīvi. Tad ir virkne notikumu, kurus viņa uzskata par sapņiem vai sagadīšanos. Viņa netic raganām, d...
No šāda skata es izbijos ne pa jokam - mammas acis zvēroja, sejas izteiksme bija nikna. Tiešām izskatījās, ka viņa Diego varētu nogalināt.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
"Mammu, ko tu dari? Viņš neko man nav nodarījis!" es saucu.
"Man, meitiņ, tas labāk zināms. Tu daudz ko nezini."
"Tieši tā, viņa nezina, bet vajag. Viņai ir tiesības zināt," Diego teica. "Jūs zināt, kādas ir sekas par sarga nogalināšanu. Turklāt jūs tiešām domājāt, ka būšu šeit neaizsargāts? Labāk izrunājieties ar meitu!"
"Jā, mammu, runā, man ir tiesības zināt! Tu nekad man neko nestāsti!"
"Mums draud briesmas. Es uzskatu, ka tā drošāk."
"Klau, es neesmu vairs mazais bērns. Varbūt, ja visu pastāstīsi, pat spēšu palīdzēt, lai kas tas arī nebūtu."
"Es netaisos jums kaitēt! Esmu labais pārākais, es vienkārši jutu, ka ar Loretu nav tā, kā izskatās, jutu, ka viņai vajag palīdzēt. Es varu palīdzēt!"
"Tu nezini, kur iesaisties, zēniņ!" mamma nošņācās. "No kādas kopas esi?"
"Sarmjento."
"Neesmu par tādu dzirdējusi."
"Tāpēc, ka esam jauna kopa, kas neatbalsta daudzas vecās, iesīkstējušās vērtības. Mēs apvienojāmies, lai sargātu labo. Mēs varam jums palīdzēt, lai kas tas arī nebūtu."
"Jūs esat vēl pārāk zaļi, jums nav ilggadējas kopas spēka. Jūs sevi apraksiet! Loreta, ejam, mums jādodas tālāk!"
"Nē, mammu, es beidzot gribu visu zināt!"
"Klausi mani!"
"Jūs taču saprotat, ka, atklājis, ka Loreta tiek zāļota, es nedrīkstu jūs tik vienkārši palaist vaļā," Diego pakāpās soli tuvāk mammai, paceļot rokas dīvainā žestā. "Man kā sargam būs jāmēģina jūs apturēt."
"Netuvojies man, vai arī tu nožēlosi!" mamma atvēzējās ar dunci.
"Nē! Mammu, beidz! Es nekur neiešu, kamēr nesāksi runāt!"
Mamma aši paskatījās manā virzienā, tad paņēma dunci zobos, labās plaukstas pamatni uzlika sev pierei pa vidu, ar kreiso roku novelkot sev no pieres līdz vēderam. Tad, labo roku atstājot uz pieres, kreisās plaukstu pavērsa manā virzienā un iesaucās: "Loreta, A-L-T-A!"
Un atkal tumsa.
BETE
Lai gan puisis tiešām bija pavisam zaļš, es nevarēju uz to paļauties. Kas zina, cik viņam izdotos panākt Loretas atmiņas atgriešanā un visa uzzināšanā. Labi, ka man jau sākumā viņš šķita aizdomīgs, un masāžas telpā ievēroju, kuras eļļu pudelītes viņš aiztiek ar rokām. Kad Loreta devās uz karsto oļu terapiju, man izdevās ielavīties tukšajā masāžas istabā un ar viņa enerģiju no aiztiktajām pudelītēm noskaidrot, ka viņš ir burvis. Atkal mani bija izglābusi intuīcija.
