Kurš gan nav vēlējies, lai piepildās vēlēšanās! Bet ko tad, ja sāk piepildīties viss, ko nodomā?
Loreta ir parasta studente, kura cenšas veidot savu dzīvi. Tad ir virkne notikumu, kurus viņa uzskata par sapņiem vai sagadīšanos. Viņa netic raganām, d...
Kad tante beidza mani mācīt, galva jau kūpēja. Kur nu vēl nodarbības ar citiem. Labi, ka Jānis bija klāt, tas labi uzmundrināja. Malvīnes un Malvja kompānija arī līdzēja. Viņi uzaicināja mūs abus pie sevis ciemos. Nezināju, vai un kad tas būs iespējams. Teicu, ka raudzīšu, ko lietas labā varu darīt.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
Pārējie jaunieši bija draudzīgi, bet pārāk ar mums necentās kontaktēties, darīja to tikai pieklājības un vajadzības vadīti. Es par to pārāk neskumu, jo varbūt tad būtu jāatbild uz jautājumiem, kas nejauši var iedzīt strupceļā.
Kaspejs arī vairs nelikās tik nīgrs kā ierasti. Nezinu kāpēc. Iespējams, izrunāšanās pirms vilka satikšanas bija līdzējusi vai arī kopīgi pārdzīvotās bailes, ar to tiekoties. Nodarbību laikā vīrietis kaut ko darīja savā planšetē, ik pa laikam pierakstīdams un skatīdamies nelielā grāmatā ar kartēm.
Kad abas nodarbības beidzās, Kaspejs nesteidzās prom, bet pabeidza savu iesākto darbu. Tas deva nelielu laika sprīdi mums ar Jāni savām sarunām. Mēs palīdzējām tantei sakārtot mācību telpas. Pieteikusi, lai tās aizslēdzam, viņa devās uz mājām gatavot vakariņas. Es viņai biju izstāstījusi, ka sajutu Karlīnas ierašanos, un tante teica, ka manā apmācībā šovakar iekļaus arī Karlīnu.
Kad tante bija prom, mēs ar Jāni izgājām no nodarbību telpas, lai pabūtu vienatnē. Gaidīju kaut kādus aizrādījumus no Kaspeja, bet nesagaidīju. Būtu labi, ja viņš būtu mainījies, par vienu uztraukumu mazāk.
Kad bijām vieni, es izstāstīju visu par to, kā Kaspejs mani vakar izvilka no mājas, kā runājāmies, kā arī visu par atgadījumu ar vilku. Jānim mute palika vaļā, un viņš teica, ka arī pats ātrāk gribētu satikt savu dvēseles dzīvnieku un pasmējās, ka cer, ka tas nebūs kāda čūska, tārps, kukainis vai smirdīgs skunkss.
"Kā domā, tavs sapnis bija tikai vienkārši sapnis vai arī kaut ko nozīmēja?" Jānis man jautāja.
Es mirkli padomāju: "Nezinu. Tas bija pārāk dīvains, lai būtu vienkārši sapnis. Bet var jau būt, ka tādus redz visi, kas satiek savu dzīvnieku. Būs jāpajautā tantei."
"Un kā tu saprati, ka šovakar atlaidīs mājās Karlīnu un tevi aicinās uz pili? Dzirdēji vārdos? Redzēji tādā kā vīzijā?"
Pasmaidīju: "Nē, ne viens, ne otrs. Nezinu, kā lai paskaidro. Tas bija tā, it kā kāds to būtu pastāstījis un es vienkārši atcerētos. Apmēram tā. Bet tā enerģiju sajušana gan bija forša. Tie pārākajiem gan interesanta dzīve."
Jānis ar savu rādītājpirkstu pabakstīja manu degungalu: "Tiem pārākajiem? Atceries, ka tagad arī mēs esam vieni no viņiem."
"Tā ir, bet man vēl pie šīs domas jāpierod. Vēl joprojām uzskatu sevi par parastu cilvēku. Pastāsti labāk, ko tu dari?"
"Pārsvarā trenējos, mācos sarga pienākumus un ar tiem saistītas burvestības. Naktī ar dažiem citiem sargiem apstaigāju perimetru. Gajs saka, ka man padodas, senči noteikti arī bijuši sargi."
