Kurš gan nav vēlējies, lai piepildās vēlēšanās! Bet ko tad, ja sāk piepildīties viss, ko nodomā?
Loreta ir parasta studente, kura cenšas veidot savu dzīvi. Tad ir virkne notikumu, kurus viņa uzskata par sapņiem vai sagadīšanos. Viņa netic raganām, d...
Pa ceļam no treniņzāles mājup redzēju kādu sagumušu stāvu uz soliņa. Daudz nedomādama un neiedomādamās par iespējamajām briesmām, gāju klāt un piedāvāju palīdzību.
Pieskāros sēdētāja plecam un jautāju: "Ar jums viss kārtībā?"
Pēkšņi manī vērās apreibuša Kaspeja skatiens. Puisis izskatījās kā nomaldījies un par kaut ko izmisis. Viņš, mazliet paskatījies manās acīs, teica ko tādu, kam nebiju sagatavojusies.
"Kāpēc man tik grūti redzēt jūs kopā?"
Man iepletās acis, un izskatījās, ka arī Kaspejs pārsteigts par to, ko pats pateicis. Loreta, beidz! Labi redzams, ka puisis iereibis. Kas to lai zina, varbūt viņš pat sajaucis mani ar Sofiju. Pag, bet ar ko kopā viņam būtu grūti savu draudzeni redzēt?
Nav ko jaukt galvu ar tādām lietām.
"Varu tev kā palīdzēt?" jautāju, apsēzdamās viņam blakus.
Kaspejs skatījās sev klēpī: "Ja vari likt man nedomāt par neatļauto, tad jā."
"Tad laikam nevarēšu," atbildēju uz puiša murminājumu. "Domas ne vienmēr iespējams kontrolēt. Nereti tās aizmaldās pārāk tālu... Patiesībā tā dara ne tikai domas. Arī vārdi iebrien neatļautā teritorijā."
"Ja lasīsi lekciju par to, kas notika pirms nedēļas, nevajag."
¡Ay! Esta imagen no sigue nuestras pautas de contenido. Para continuar la publicación, intente quitarla o subir otra.
Atkal ieslēdzies riebīgais Kaspejs.
"Kādu lekciju, Kaspej? Labāk tā arī pasaki, ka negribi mani redzēt," teicu un slējos kājās, lai dotos prom - acīmredzot nebiju te vēlama.
Bet puisis mani saķēra aiz rokas: "Pagaidi!"
Es apstājos un pagriezos pret viņu.
"Velns! Tev taisnība. Arī vārdi lien teritorijā, kurā nedrīkstētu. Piedod, es tiešām to tā nedomāju. Vienkārši man pēdējā laikā ir dažādi sarežģījumi. Ne tikai darbā. Arī attiecībās. Un Sofija saskaitusies."
Izvilku roku no Kaspeja tvēriena, un viņš, paskatījies uz manu darbību, sāka skatīties sāņus. Man diez ko negribējās klausīties par viņa attiecībām ar Sofiju. Bet, redzot, kādā stāvoklī viņš ir, sapratu, ka nebūšu arī mierīga, atstādama vienu. Jāmēģina viņš dabūt uz mājām, citādi tāda pļēgurošana vienatnē var nelāgi beigties.
"Man žēl, Kaspej. Bet domāju, ka sēdēšana vienatnē ar pudeli to neatrisinās,"
"Gribi pievienoties man un pudelei, lai neesam vienatnē?" puisis puspajokam, pus nopietni jautāja.
Nosmīkņāju: "Lai kā tev gribētos, bet nē. Tas, ko domāju - tev jāiet mājās un jāizguļas. Rīts gudrāks par vakaru."
"Žēl, man patiešām būtu gribējies ar tevi pasēdēt."
"Kaspej, man..."
"Vai tad tev jāstrādā arī svētdienās?"
"Nē, jāstrādā nav, bet tā mana vienīgā brīvdiena. No rīta gribēju izgulēties un..."
