Vēlies uzmanīgi

17

KASPEJS

Norīkojis Jāni ar vēl vienu sargu apstaigāt perimetru, devos taisnā ceļā pie Sofijas. Viņa patlaban savā istabā kārtoja vāzē ziedus. Neviena vārda neteicis, devos viņu apskaut. Sofijas mati bija izlaisti, tāpēc es noliecu savu galvu starp viņas plecu un kaklu un ieelpoju tik pazīstamo smaržu. Mani šī smarža vienmēr bija reibinājusi. Dīvaini, bet tagad tā vienkārši likās pazīstama. Laikam pieradums.

Joprojām klusējot, pēkšņa impulsa dzīts es saņēmu draudzenes seju rokās, un sāku viņu skūpstīt, vērojot, kā viņas acīs iezogas pārsteigums. Tad Sofija tīksmē tās aizvēra, abas rokas apliekot ap manu vidukli. Savas aizvērt es baidījos Loretas skatiena dēļ. Tās acis jau mani sapnī vajāja. Bet skūpstīties ar vaļējām acīm nav iespējams. Vismaz man nē. Neviļus acis aizvēru un, jā, Loreta atkal manā zemapziņā nosodoši skatījās.

Atkal atvēris acis vaļā, pārtraucu skūpstu, aiz rokas Sofiju vedinādams uz viņas gultas pusi. Es viņu aizmuguriski apguldīju gultā, pats pārkārdamies pāri, un, skatoties viņai virsū, maigi atkal noskūpstīju. Tad sāku lēnām draudzeni glāstīt, ar pašiem pirkstu galiņiem no vaiga braucu lejā pa plecu, roku, tad pa rokas iekšpusi atkal virzījos uz augšu, bet pēc tam uz leju pa Sofijas sānu, līdz sasniedzu blūzītes malu. Draudzene smaidīja man savu mīļi pavedinošo smaidu, un es smaidīju pretī, lēnām virzīdams blūzītes malu augstāk. Es atbalstījos uz viena elkoņa, bet viņa mazliet pacēlās, lai palīdzētu man blūzīti novilkt.

Šī bija pirmā tuvības reize kopš viņa aizbrauca uz ASV pie omes. Diezgan ilgs laiks pagājis, galvenokārt tās padibenes dēļ. Bet tagad es par viņu nedomāšu. Tagad man labākas lietas darāmas, piemēram, lēnām slidināt savus pirkstus no zoda uz leju pa kaklu, pa ieleju starp krūtīm un tad - uz vēdera pusi. Nonācis pie bikšu jostasvietas, es ar pirkstu galiem glāstīju šurpu turpu gar auduma malu, klausoties Sofijas satrauktajā elpošanā. Pēc mirklīša viņa piecēlās sēdus un vilka nost manu kreklu. Tad abi divi tikām vaļā arī no savām biksēm. Sofija pati attaisīja sava krūštura lencītes, noģērbjot to nost, un es kāri ar muti metos klāt viņas skaistajiem izciļņiem, ar rokām noslidinādams pāri gurniem draudzenes biksītes. Tad iztaisnojos un ātri atbrīvojos no savējām, un Sofija nekavējoties mūs iegāza atpakaļ gultā. Es apgūlos viņai virsū, baudīdams mūsu kailo ķermeņu saskaršanos.

Centos acis neaizvērt, bet nemirkšķināt nespēju. Un Loreta ielauzās manā zemapziņā arī tā. Tiklīdz samirkšķināju acis, tā redzēju viņas seju. Izmantoju visu savu gribasspēku, lai par viņu nedomātu.

Uz mirkli man tas izdevās, bet, kad ar roku pieskāros Sofijai starp kājām, saklausīju: "Kaspej."

"Kas?" jautāju Sofijai, atvirzīdams roku nost.

"Ko?" viņa, uzacis samiegdama nesapratnē manī skatījās.

"Tu kaut ko teici?"

"Nē, neesmu neko teikusi. Tu gribēji, lai kaut ko saku?" viņa šķelmīgi pasmaidīja.

Es smaidīju pretī: "Jā, varētu pastāstīt, kas tevi visvairāk uzbudina."

Sofija pasniedzās un iepliķēja man pa dibenu: "Neķītrais! Hmm... Es kļūtu pavisam traka, ja tu atkal ieliktu roku tur, kur tā bija."

Es smīnēdams purināju galvu: "M-m, nē, es vairs neatceros, kur. Tev būs man jāatgādina."

Sofija paņēma manu roku savējā un abas piespieda sev starp kājām, kaismē noelsdamās. Es arī mazliet iestenējos.

"Kaspej!" šoreiz tas skanēja skaļāk.

Noteikti Sofija. Baudā tā viņa nereti darīja. Tāpēc es izteiksmīgāk turpināju savas rokas kustības, līdz Sofija ar savējo palīdzēja manai iekļūt viņā iekšā.