Kurš gan nav vēlējies, lai piepildās vēlēšanās! Bet ko tad, ja sāk piepildīties viss, ko nodomā?
Loreta ir parasta studente, kura cenšas veidot savu dzīvi. Tad ir virkne notikumu, kurus viņa uzskata par sapņiem vai sagadīšanos. Viņa netic raganām, d...
Pamodos savā istabā. Uz gultas malas sēdēja tante Izabella, kūpinādama man pāri nez kādas zālītes. Manā atpūtas krēslā sēdēja Gajs.
Ieraugot, ka esmu pamodusies, viņa pasmaidīja: "Sveika, Loreta. Kā jūties?"
Es pacēlos uz elkoņiem, izvērtēdama savas sajūtas: "Patiesībā, nav tik slikti, ja ņem vērā nesen notikušo. Āda gan sūrst un muskuļi arī liek par sevi just. Hmm, cik nesen tas notika?"
Skatījos te uz Gaju, te tanti.
"Tagad ir septiņi no rīta. Atgādāju tevi šurp pirms nedaudz vairāk nekā divām stundām," Gajs atbildēja.
"Jūs tantei izstāstījāt?"
"Jā. Viņa apstrādāja tavu apdegušo ādu un iedeva arī man krēmu, ar ko apstrādāt savu."
"Tagad jūs abi varētu izdzert spēkus atjaunojošo tēju," tante piegāja pie mana rakstāmgalda, kur atradās tējkanniņa, un salēja krūzēs tēju.
"Karaliene par notikušo jau zina?" es jautāju, paņemdama tantes sniegto krūzi.
"Nē, pagaidām nevienam citam neesmu teicis," Gajs paņēma savu krūzi. "Vispirms gribu aprunāties ar jums."
Vīrietis zīmīgi uz mums abām skatījās, un man satraukumā palēcās sirds.
"Par ko tieši?" tante šķietami mierīgi vaicāja.
Gajs piecēlās kājās un, lēnām iedzerdams no savas krūzes, turpināja mūs vērot.
Oups ! Cette image n'est pas conforme à nos directives de contenu. Afin de continuer la publication, veuillez la retirer ou mettre en ligne une autre image.
"Izabella, tu zini, ka vienmēr esmu bijis tavā pusē, mūsu domas ir sakritušas."
"Bet kopīgas darīšanas bija cita valdnieka laikā. Šīs karalienes laikā mēs darām katrs savu darbu, un ar tām domām un pusēm nevar saprast."
"Mani vienmēr ir interesējis godīgums, taisnība un pareizais."
"Godīgums ir viena lieta, bet taisnība un pareizais gan katram var būt savs," tante izvairīgi teica.
"Manas domas un principi nav mainījušies. Es pildu savu pienākumu."
"Pienākumu, tātad to, ko saka karaliene."
"Patiesībā, nē. Pienākumu pret kopu un parasto pasauli. Kas tev ir pret karalieni?" Gajs, uzacis samiedzis, jautāja.
"Karalieni? Nekas, es jautāju, tikai censdamās tevi izprast," Izabella skaidroja. "Cenšos saprast arī, par ko gribi ar mums aprunāties."
"Ar saviem cilvēku izprašanas paņēmieniem saprotu, ka tu pārāk izvairīgi atbildi par karalieni. Redzams, ka tev viņas valdīšana nepatīk."
Kad Gajs ieturēja pauzi, sāku nopietni satraukties. Vai tik mums nedraud kādas nepatikšanas. Bet tad Gajs turpināja.
"Tiesnesis Andžejs un viņa padotie ir veci vēži, kas daudz ko vairs nepamana. Tāpat starp augstākajiem ir daudzi, kam neuzticos. Un tie izrādās karalienei uzticamākie. Tā kā es pretendēju uz nākamā tiesneša amatu, man ar augstību ir bijušas dažas visai interesantas sarunas. It kā nekas īpašs, ja neiedziļinās. Domāju, konkrētākas lietas notiks pēc iecelšanas amatā, ja tur tikšu. Kā sapratu, patlaban viņa izvērtē kandidātus."
