Vēlies uzmanīgi

40

Karaliene dīvainā kārtā visu uzklausīja mierīgi, nepārtraukdama, vien mūs ar Gaju vērodama.

"Atkal tiek izsaukta Loreta. Šoreiz ar Gaju, ne Kaspeju. Labi, Gajs ir visspēcīgākais sargs, Kaspejs, cik zinu, bija atļāvies pirms savas brīvdienas lietot alkoholu. Bet kāpēc Loreta? Gaj, varbūt jums ir kāda nojausma?"

"Jūsu augstība, es varu vien izteikt minējumus, tāpat kā ikviens no mums. Tas noskaidrosies pēc apmācību beigšanas uzņemšanas ceremonijā. Pagaidām zinu tikai to, ka Loreta apzinīgi pilda savu pienākumu pret kopu. Viņa nemēģināja bēgt no dēmona vai rīkoties kā citādi, pretēji kopas noteikumiem. Tā vietā viņa pilda visu, kas vajadzīgs, iespējams, pat vēl vairāk."

"Tā visi apgalvo," karaliene domīgi teica. "Man tikai nav skaidrs, vai tiešām meitene ir spēcīgāka par pieredzējušākiem sargiem?"

"Atliek tikai gaidīt līdz ceremonijai, tad redzēsim un visu sapratīsim. Pag, jūs domājat, ka kāds speciāli dara tā, lai izsauktu tieši Loretu?"

"Jā, mes neko nezinām par viņas ģimeni. Ja nu tie ir ļaunie pārākie? Viņi taču speciāli izsauc dēmonus. Ja nu tādējādi cenšas pārvilināt Loretu?"

"Domājat - piedāvājot varu dēmona ķermenī? Diez vai. Dēmons necentās pierunāt. Bija skaidri redzams, ka tam padomā vienīgi uzbrukt."

"Dēmoni arī pārvilina?" es izbrīnīta jautāju.

"Jā, tas ir iespējams. Dēmons, izkļuvis brīvībā, var pats pārņemt ķermeni. Ja to kāds palaiž, iespējams, kaut ko lūdz pretī. Varbūt tev, Loretiņ, varēja piedāvāt dēmonisku spēku, ļaujot dēmonam tevī dzīvot, bet nepārņemot tavu apziņu pilnīgi, lai tu no šejienes aizietu. Bet tādējādi dēmonam gan būtu iespējams tevi padarīt par kādai citai kopai lojālu," karaliene Melinda skaidroja.

"Es vēl tik daudz par to nezinu," teicu, pārbraukdama ar plaukstu sejai.

"Gan mēs iemācīsimies!" karaliene pasmaidot norādīja.

Jutu, ka Gajs uz mani un viņu paskatās.

"Jums, augstība, tāpat daudz pienākumu. Tā kā Kaspejs itin labi dara daudzus darbus manā vietā, Loretu gādībā varētu paņemt arī es," vīrietis teica.

Sapratu, ka arī viņam nepatīk doma par manu mācīšanos pie karalienes.

"Gaj, protams, paldies par jūsu piedāvājumu, bet mums vēl ir šis tas pārrunājams. Es jums ieteiktu padomāt par saviem principiem, nostāju un gatavību uz dažādām lietām. Manā skatījumā Loretas gadījums ir starp visnozīmīgākajiem un vissvarīgākajiem. Pagaidām jūs vēl neesat augstākajā padomē."

"Bet kopai esmu uzticīgs."

"Kā jau daudzi tās locekļi. Bet man jāzina arī, cik iespaidojams esat. Kā arī, protams, daudzas citas lietas. Loreta ir ne tikai spēcīgs ieguvums jebkurai kopai, bet var kļūt arī par bīstamu ieroci, nonākusi nepareizajās rokās."

Gajs nopūtās, laikam saprasdams, ka neko nepanāks: "Tur es jums piekrītu. Nu tad gaidīšu pārrunas! Ja atļausiet, atgriezīšos pie saviem tiešajiem pienākumiem."

"Brīvdienu pēc dēmona pieveikšanas nevajadzēs?" karaliene visvēlīgi painteresējās.

"Nē, paldies! Izdzeršu spēcinošo tēju. Jāpaskatās, cik gatavs darbam šodien ir Kaspejs."

"Jā, tiesa. Un tev, Loreta? Varbūt tu gribi atpūsties? Daudzi sargi pēc cīņas ar dēmonu izmanto šo viņiem pienākošos privilēģiju."

"Nu, es neesmu sargs, bet viss kārtībā, gribu mācīties un strādāt tālāk. Paldies par piedāvājumu."