Angels Heart-1.grāmata

Jaunie pielūdzēji

Bildē iepriekšējā daļā minētā vieta.
Kad aizgāju uz virtuvi Amēlija un Leila sēdēja pie galda un Emīlija kaut ko gatavoja. Es aizgāju un apsēdos savā ierastajā vietā.
-Ā Zoī tu jau augšā tu parsti vēlāk nāc lejā.
-Es augšā esmu no sešiem jo tedz kāds vārdā Amēlja..-es norādīju uz Amēliju-man zvanija fucking sešos no rīta!-es teicu un Amēlija iesmējās.-Kaut kā neyribas sist jaunākam, ja būtu zvanījusi Leila viņa jau bītu mirusi!
-Skaidrs!-Emīlija teica un iesmējās. Tad atnāca Džošs.
-Čau mamm, čau Zī!-viņš teica skatoties telefonā. Tad ielika telefonu kabatā un ar izbrīnītu skatienu vērās tad Amēlijā tad Leilā.-Amm vai es esmu ko palaidis garām???-viņš jautāja.
-Patiesībā... Jā. Džošs iepazīsties Amēlija un Leila, manas tuzvākās draudzenes no iepriekšējās skolas. Viņas tgd dzīvos ar mums, jo viņu vecāki viņas izmeta no mājām.-es teicu. Viņš izskatījās pat ļoti pārsteigts. Mēs visas sākām smieties.
-Amm... Skaidrs! Par ko jūs smejaties?-viņš jautāja.
-Neko, neko, tikai.... tava seja...!!!-es teicu un mēs sākām smieties vēl vairāk.
~~~~~~~~~~~~~~Skolā~~~~~~~~~~~~~~
Es uz skolu aizvedu Amēliju un Leilu. Kad izkāpām no mašīnas visi uz mums skatījās.
-Ko tu tik populāra?-jautāja Leila. Viņai nekad nebija patikusi popularitāte.
-Nez. Pirmajā skolas dienā noliku skolas bagāto, populāro cacu pie vietas. Un arī tas ka jūs esat jauniņās. Ā un jā... tāpēc ka man ir jauna mašīna un jūs esat ar mani! DUH!😂-es teicu.-Ja būsiet ar mani būsiet tikpat populāras kā es!-es teicu. Tad atnāca Lūks.
-Čau mazā!-viņš teica un mani apskāva.
-Oooo! Tev ir čalis!!!-teica Amēlija.
-Ne gluži! Bet esam lietas kursā!-es teicu.-Leila, Amēlij tas ir Lūkass! Lūkass tā ir Leila un Amēlija.
-Sauciet mani par Lūku!-viņš teica.
-Tev gan iet māsiņ!-teica Amēlija.
-Am beidz domāt par čaļiem. Redzēsi, turies ar mani kopā un lidos kā bites uz medu. Un tu esi medus. Drīz tev būs tik daudz pielūdzēju ka gribēsi kādu nogalināt!-es teicu un iesmējos. Lūks uz mani paskatījās ar greizsirdīgām acīm.-Lūk beidz! Nejau man viņi vajadzīgi!-es teicu.
-Labi jau labi.-viņš teica un apgrieza acis.
Iedomāsimies ka ir jau pēdējā stunda, un pa vidu nenotika nekas interesants.
Pat zinot ka Amēlija ir jaunāka nekā nēs bet viņa tik un tā mācās devītajā klasē, jo viņa sāka iet ātrāk skolā. Mēs Pēdējā stundā es sēdēju ar Lūku un Leila ar Amēliju. Es pamanīju ka Amēlijai un Leilai aiz muguras sēdēja divi čaļi. Viens ar blondiem un viens ar melniem matiem. Blondo laikam sauca Kails un melnmataino Railijs. Cik es redzēju Leilai piebakstīja Railijs un Amēlijai, Kails. Viņas pagriezās un puiši sāka runāt. Es zinu ka Leilu puiši nesaista tāpēc sapratu kapēc viņa nobučoja divus savus pirkstus un uzsita sev pa pēcpusi. Taču Amēlija kaut ko uzrakstīja uz lapiņas un lapiņu nobučoja. Cik saprotu tas ir viņas nummurs un uz tā Amēlijas sarkanās lūpukrāsas nospiedums. Pēc stundas Railijs atkal mēģināja runāt ar Leilu. Taču Leila pagriezās pret viņu, noskūpstīja viņu un tad teica:
-Nu? Tu kaut ko juti? Jauki es arī nē! Vairs ar mani nerunā!-viņa pagriezās un aizgāja atstādama Railiju super pārsteigtu ar ieplestām acīm. Es viņam piegāju klāt.
-Railij! Es tev došu vērtīgu padomu! Es zinu viņu no kādiem 3 gadiem. Esam bijušas BFF kopš zīdaiņa vecuma. Un es viņu zinu labāk nekā viņa pati. Viņa atmaigs. Ja viņa pateica ka neko nejūt tas nozīmē pretējo. Viņa tā ir darījusi agrāk. Kad viņa tā izdarīja ar puisi kas viņai patika viņa neko nejuta un viņas reakcija bija līdzīga, bet savādāka.-Tu ko juti? Žēl jo es Nē! Ej dirst. Un beidz lupīt uz mani!-tā viņa pateica. Tāpēc es tev iesaku pagaidīt. Viņa nav tas tips kura uzreiz ierodoties jaunā skolā novērtē smukākos čaļus!-es teicu.-Tā ka, tikai pacietību!
-Paldies Zoī! Bet neesmu tik drošs un tahad man ir bail!-viņš teica.
-Kapēc?-es viņam jautāju.
-Jo es jutu!-viņš teica.
-Tad jo īpaši tev viņu nevajadzētu aiztikt!-es teicu.
-Kapēc?
-Jo viņa jūt ka otrs jūt! Un viņa zin ka ja viņa jūt ka otrs jūt tad arī viņa pati jūt!-es paskaidroju.-Es zinu tas ir sarežģīti, bet viņa tāda ir. Kad viņu iepazīst viņa kļūst maigāka, mīļāka un jautrāka.-es teicu.-Ko tagad darīsi?-es viņam jautāju.
-Neko! Iešu mājās un ielīdīšu savā istabā. Tad vienkārši izdomāšu ko tāļāk! A kas?-viņš atjautāja.
-Nē es vienkārši iedomājos vai negribi atnākt pie manis varētu vairāk paskaidtot par Leilu. Vai arī vienkārši izklaidētos.-es teicu. Drošvien izklausās ka esmu kautrīga. Es neesmu un nekad neesmu bijusi.
-Davai!-viņš teica. Tad ieraudzīju Amēliju.
-Hey Am! Aizvest tevi mājās?-es viņai jautāju.
-Piedod! Es izklaidēšos ar Kailu un vēlāk viņš mani aizvedīs mājās!-viņa teica.
-Labi! Atā Amēlij!-es teicu.
-Kā tu viņas atšķir?-Railijs jautāja.
-Vienkārši! Vēlāk pastāstīšu. Tagad ejam!-es teicu. Mēs devāmies uz manu mašīnu. Es to atslēdzu un iesēdos ielšā. Vēl neaiztaisijusi durvis es teicu Railijam:
-Ko stāvi kā stabs velc savu pakaļu šurp un kāp mašīnā!-es teicu un aiztaisiju durvis. Viņš iesēdās iekšā.
-Tā ir tava mašīna? Es domāju ka tā ir kādam čalim!-viņš teica.
-Kā redzi tā nav čalim un jā tā ir mana mašīna!-es teicu.