Angels Heart-1.grāmata

Goodbye FOREVER

-Vai tas ir tas...-viņš iesāka. Es viņu pārtrāucu.
-Jā!-es teicu.
-Kas?-viņš jautāja.
-Lūka tēvs! Dilan pats nelabais bija šeit.-es teicu.
-Es tevi glābšu...-es viņu atkal pārtraucu.
-Nē! Dilan lūdzu izdari to manis dēļ. Manis dēļ dzīvo!-es teica. Viņam pār vaigiem slīdēja asaras.
-Bet es bez tevis nevarēšu. Man vajag tevi!-viņš teica.
-Dilan...varēsi! Es zinu. Lūdzu... Tu zini ka es tevi ļoti mīlu. Tāpēc lūdzu. Lūdzu dzīvo manis dēļ. Dzīvo tālāk. Dzirdi. Izdzīvo dzīvi manā vietā.-es teicu.
-Bet es nevaru. Bez tevis es negribu dzīvot. Es tevi mīlu pārāk stipri lai ļautu tev iet!-viņš teica.
-Ja tu mani mīli tik stipri cik saki ka mīli tad tu dzīvosi un ļausi man iet!-es teicu. Es pamanīju ka bija arnākusi Katrīna.-Katrīn izved bērnus ārā!-es teicu. Viņa tā arī izdarīja.
-Zoī! Tu nesaproti! Man tevi vajag! Ko es darīšu bez tevis?-viņš jautāja čukstus.
-Es saprotu. Tu izturēsi bez manis. Bez manis tu dzīvosi. Dzirdi. Es tevi mīlu no visas savas sirds. Es atceros katru momentu ar tevi un bērniem. Gan priecīgu gan bēdīgu. Katru reizi kad dusmojos uz Alīsiju. Katru smaidu un asaru. Lielākā daļa manu atmiņu ir laimīgas ar tevi.-es teicu. Man asaras lija. Bija sajūta ka manī parādās tukšums.
-Zī nē! Es nevaru no tevis atvadīties. Nē es nevaru.!-viņš kliedza.
-Vairi! Pasauc bērnus.-es teicu. Viņš izgāja un pasauca bērnus. Abi uzreiz pie manis pieskrēja un mani cieši apskāva.
-Mammu! Kas notiek?-jautāja Alīsija.
-Mamma mirst Alī!-teica Tajs. Viņa paskatījās uz mani ar asarām acīs.
-Viņam taisnība saulīt. Es mirstu un es gribu lai tu zini ka tu esi labākā meite kādu vien māte var vēlēties. Es tevi mīlu.-es teicu un apskāvu Alīsiju. Viņa sāka raudāt, kligt un psihot. Katrīna paņēma Alīsiju un izveda viņu ārā. Es redzēju ka Tailers klusē nodūris galvu. Viņam pār vaigiem tecēja asaras. Es viņu apskāvu.
-Tailer! Klausies manī. Es zināju ka šādi notiks un es gribu lai tu turpini būt tas pats jaukais puika kāds tu esi. Zinu ka esi stiprs un gribu lai parūpejies par māsu un klausi tēti.-es teicu čukstus.
-Mammu! Es tevi mīlu mamm!-viņš teica caur asarām.
-Es zinu dēliņ un es arī tevi mīlu. Gribu lai neatsakies no tā kāds esi. Gribu lai nemainies. Turpini darīt to kas tev patīk un ko tu mīli. Nepārstāj censties un palīdzi tētim. Dzirdi. Es tevi ļoti mīlu.-es teicu. Viņš pakratīja galvu un mani apskāva.
-Es apsolu ka pieskatīšu Alīsiju un nepārstāšu centsies. Apsolu ka turpināšu darīt tobkas man patīk un ko mīlu. Es tevi ļoti ļoti mīlu!-viņš nočukstēja un palaida mani vaļā. Viņš izgāja ārā pie Katrīnas un Alīsijas. Dikans mani apskāva.
-Es tevi mīlu, mīkēju un vienmēr mīlēšu!-viņš teica.
-Es tevi arī!-es teicu un viņu noskūpstīju. Viņš paskatījās man acīs un salika mūsus pieres kopā.
-Tavas acis kļūst baltas!-vianš teica.
-Es zinu. Ardievu my love!-es teicu.
-Ardievu!-viņš teica. Tas ir viss. Es lēnām aizvēru acis un jutu kā no manis izzūd pēdējā dzīvība kas bija...