Angels Heart-1.grāmata

Kārtējais...Nē!

~~~~~~~~~Pēc 3 dienām~~~~~~~~~
Man pēdējās dienas reāli sāp galva. Nezinu kāpēc, bet šķiet ka kaut kas slikts notiks un tas tuvojas. Dilans zin par gakvassāpēm. Katru dienu galva sāo aizvien vairāk. Dēmonu uzbrukumi paliek aizvien vairāk. Pēdējās 3 dienās ir bijuši kādi 4 vai 5 dēmoni. Tagad jau miruši. Liekas ka ilgi viņi vairs netaisās mani atstāt dzīvu. Es esmu paņēmusi nedēļu brīvu darbā dēļ neizturamajām galvassāpēm. Mājās es bieži spēlēju gan ģitāru gan klavieres. Šī mūzika mani nomierina. Ir tā ka es māku spēlēt divus instrumentus. Ģitāru un klavieres. Ģitāru spēļēt es iemācīju Tajam, bet klavieres Alīsijai. Hlo dejo arī baletu un iet mākslas vingrošanā. Tajs spēlē basīti. Man preiks par saviem bērniem. Dilanam arī. Es peicēlos no dīvāna un iegāju istabā kurā atradās klavieres. Es apsēdos un sāku spēlēt dziesmu. Manu mīļāko dziesmu "Elīzai".
Btw! Ir reāli tāda dziesma uz klavierēm. Kā es tādu zinu? Man mamma pateica. P.s. Mans īstais vārds ir Elīza.😂
Mani tā dziesma nomierina. Es spēlēju un manas smadzenes atvienojās no ķermeņa. Prāts aizklīda kaut kur tālumā. Es aizdomājos par to kā būtu, ja es būtu izvēlējusies Lūku. Vai es pēc tā vispār spētu ieskatīties viņam acīs. Vai spētu viņu aizsargāt. Kādi būtu bērni ar viņu un viss pārējais. Es par to iedāmojs, bet nespēju iztēlotoes sevi ar Lūku un viņa un maniem bērniem. Nē! Es vienkārši nespēju. Laikam tas bija viens no iemesliem kāpēc izvēlējos Dilanu. Es vienkārši nespēju iztēloties nākotni ar Lūku. Atapos izdzirdot troksni. Ahh...kārtējais. Es devos apskatīt kāds ir šis. Kad iegāju viesistabā, man atkārās žoklis. Tas ko es redzēju nebija kārtējais dēmons. Tas bija pats nelabais. Lūka tēvs bija manā mājā. Es zināju ka viņu neuzvarēšu un es ar to rēķinājos. Man bija bail. Un panika iestājās tad kad ieraudzīju ka viņam līdzi ir 3 tumsas bultas. 99.9 % garantija ka viņš trāpīs. Ja ne ar pirmo vai otro tad ar trešo noteikti. Es nezināju ko darīt. Es izlaidu spārnus un lidoju augšā. Es izvilku telefonu. Es zvanīju Lūkam.
Tel. saruna.
L.-Čau Zī! Ko gribēji?-viņš priecīgs jautāja. Es viņam tūlīt sabojāšu prieku.
Z.-Tavs fucking tēcs ir šeit! Viņam ir 3 tumsas bultas. Es gribēju atvadīties!-es panikā bļāvu.
L.-Ko? Viņš ir pie tevis?
Z.-Nē tas bija joks un paniskā balss ir samākslota! Protams ka jā! Kas tas par stulbu jautājumu?
L.-Zinu ka nezvanīji lai atvadītos.
Z.-Tu neko nevari izdarīt. Zvanīju tev lai tu būtu pirmais kas uzzinātu ka miršu no TAVA tēva rokas. Sazvani pārējos un pasaki ka es viņus mīlu, tāpat kā Tevi! Ardievu!
L.-Pagaidi Zī neliec nost...
Tel. sarunas beigas.
Es noliku. Es izlidoju laukā pa logu. Iegāju atpakaļ mājā pa durvīm. Viņš jau bija tur.
-Tu samaksāsi par to ka atņēmi man dēlu un meitu.-viņš teica.
-Es tev viņus neatņēmu. Tavs dēls pats izdarīja izvēli. Tava meita...pārkāpa likumu.-es teicu.
-Nē! Vaibīga biji tu! Un tagad tev par to nāksies samaksāt!-viņš teica. Man noritēja asaras.