Angels Heart-1.grāmata

Kaimiņi

Kad no rīta pamodos Dilana nebija. Es sajutu garšīgu smaršu kas nāca no lejasstāva. Es piecēlos un saģērbos. Uzvilku melnas džinsas un pelēku džemperi ar sirsniņu virsū kā arī pelēkas "Vans" kedas. Uzvilku arī baltu adītu cepuri un paņēmu saulenes. ⬇⬇

Tad uzliku nedaudz make-up un gāju lejā. Dzirdēju kā sīkie skatās TV. Kad biju lejā klusītēm iezagos virtuvē un no mugurpuses apskāvu Dilanu nobučodama viņu uz vaiga.
-Labrīt mīļais!-es teicu.
-Labrīt saulīt!-viņš teica un pagriezdamoes mani noskūpstīja.
-Mmmmm! Kas tik garšīgi smaržo?-es jautāju.
-Pankūkas!-viņš teica.
-Njammmm!-es novilku. Viņš mani vēlreiz noskūpstīja.-Mmmm! Vēl lielāks njammm!-es teicu un mēs sākām smieties.
-Ko sīkie dara?-viņš jautāja.
-Skatās TV!-es teicu.
-Skaidrs.-viņš teica.
-Cik ilgi jau esi nomodā?-es jautāju.
-Nez kau kādu stundu!-viņš teica.
-Neko sev! Un sīkie?-es jau atkal jautāju.
-Nez! Nesen noskrēja lejā!-es teicu.
-Skaidrs.-nomurmināju. Es apliku rokas ap Dilana vidukli un viņu vēlreiz noskūpstīju.
-Mmmm!-viņš novilka.
-Ko šodien daram?-es jautāju.
-Nez! Iepazīstamies ar kaimiņiem?-viņš jautāja.
-Oki!-es teicu un atlaidu Dilanu.-Labi! Tu pabeidz cept es iešu pie sīkajiem.-es teicu.
-Ok!-viņš teica. Es jau taisījos iet, bet viņš mani parāva aiz rokas atpakaļ un vēlreiz noskūpstīja. Es aizvilkos pie sīkajiem.
-Čau mammīt!-iesaucās Alīsija.
-Čau Alīsij!-es teicu.
-Labrot mamm!-teica Tajs.
-Labrīt Tailer!-es teicu. Es apsēdos pa vidu viņiem un paņēmu Alīsiju klēpī.-Ko jūs te skataties?-es jautāju.
-Multenes!-teica Alīsija. Tad tieši sākās "The amaizing world of Gumball".
-Skaidrs meitiņ!-es teicu.
-Brokastis gatavas!-nobļāvās Dilans.
-Bet tēt! Tikko sākās foršākā multene!-teica Alīsija.
-Neko nezinu! Jānāk ēst!-viņš teica.
-Bet...-es viņu pārtraucu.
-Alīsija Hloja Meisone! Jlauso tēti. Vēlāk noskarīsies mūlteni. Tagad ejam ēst!!-es teicu. Tailers kau bija aizgājis. Alīsija izrausās no mana klēpja.
-Labi mamm!-viņa teica. Mēs iegājām virtuvē un apsēdāmies pie galda. Alīsija ar Taileru uzreiz sāka ēst.
-Es tevi apbrīnoju. Kāpēc viņi tevi klausa?-Dilans neizpratnē jautāja.
-Nezinu.-es teicu.
-Tēt! Ja mamma uz tevi skatītos ar tādu skatoenu kā viņa skatās uz mums kad neklausam tad tev ari negribētos neklausīt.-teica Alīsija.
-Ar kādu skatienu?-viņš jautāja.
-Alīsija ēd!-es teicu.
-Bet mamm...-viņa iesāka.
-Alīsij...-es iesāku.
-Ar tādu!-Alīsija norādīja uz mani. Dilans ļoti labi varēja redzēt.
-Mēs jau ēdam!-viņš teica. Un abi ar Alīsiju sāka ēst.
-Ko? Kāds skatiens?-es jautāju. Alīsija aizgāja pakaļ spogulim un atkal mabi nokaitināja. Un tad man priekšā pielika spoguli. Joptvai. Es pati no sevis nobijos. Es biju aizmirsusi ka manas acis maina krāsu un ikreiz kad Alīsija mani nokaitina tās kļūst melnas kā ogle.-Labi es piekrītu.-es teicu un sāku ēst. Es pāēdu diezgan ātri jo daudz nēēdu. Kad visi bija pāēduši es novācu galdu un nomazgāju traukus. Dilans uzsūtīja bērnus pārģērbties, jo mēs iesim pie kaimiņiem.
Pēc 20 min bērni bija gatavi un mēs devāmies iepazīties ar kaimiņiem. Mēs izgājām no mājas un es to aizslēdzu, ja nu kas... No sākuma devāmies uz māju kas atradās pretī mūsējai. Dilans pieklauvēja. Atvēra sieviete apmēram 30 gadus veca.
-Sveiki! Es esmu Zoī Meisone un tas ir mans vīrs Dilans. Kā arī bērni Tailers un Alīsija.-es iesāku.-Mēs tikko uz šejieni pārvācāmies!-es norādīju uz mūsu māju.-Un izlēmām atnākt iepazīties ar kaimiņiem.-Es pabeidzu. Sieviete pasmaidīja siltu smaidu.
-Sveiki! Es esmu Katrīna Evansa! Prieks iepazīties! Nevēlaties ienākt?-viņa jautāja.
-Jā, bet uz neilgu laiciņu, jo gribam iepazīties arī ar citiem!-es teicu.
-Jā labi!-viņa noteica un ielaida mūs iekšā. Mēs parunājām. Izrādās ka viņas vīrs ir biznesa ceļojumā un viņa ir viena pati ar meitu nedaudz vecāku par Taileru.
Pa dienu iepazināmies ar pārējiem kaimiņiem. Pa kreisi dzīvoja kaut kāda īgna veca tantiņa, tad štoļi ballītes nevarēsim taisīt un pa labi dzīvoja jauns pāris, vēl neprecējies. Jauki. Dienas beigās aizgājām mājās. Mēs ar Dilanu nolikām sīkos čučēt un arī paši aizgājām gulēt.