Angels Heart-1.grāmata

Tas bija mans liktenis-mirt

-Mammu! Palīdzi! Mammu!-es viņu saucu. Viņa atnāca.
-Kas notiek?-viņa jautāja.
-Tā taču ir taisnība ka ja eņģelis nevar lidot viņš mirst?!-es jautāju.
-Jā.
-Tad kāpēc es vēl esmu dzīva? Man ir lauzts spārns.-es teicu.
-Tas sadzīs, bet prasīs daudz laika. Tev ir liktenis. Tev bija lemts dodien mirt, bet tu nenomiri. Tu mainiji likteni. Tu ieguvi citu iemeslu lai dzīvotu un tādā veidā mainīji likteni.-viņa teica.
-Un kas tad ir šis iemesls dzīvot?-s kautāju.
-Lūkass. Viņšvir tavs iemesls dzīvot. Arī Dilans. Tavs liktenis tagad nav zināms. Tu to lauzi un tagad to veidi tu pati. Tikai tu vari pateikt kādas izvēles izadarīsi.-viņa teica.
-Tātad tagad visa mana dzīve ir atkarīga no manis pašas? Nekas nav paredzēts? Neviens nezin kas ar mani notiks nākotnē?
-Uz visiem jautājumiem ir viena atbilde! Jā! Pagaidām nākotnē tevis nav. Nav nekā kas būtu saistīts ar tevi.-viņa teica.
-Ko?-es jautāju. Es biju šokēta.
-Tieši tā. Nākotnē tu esi mirusi.-viņa teica.
-Skiadrs. Man jāiet.-es teicu.
-Atā mīļā.-viņa teica. Es devos prom. Man vajadzēja klusumu un mieru. Bez neviena. Emocijas atgriežas. Tas ir labi, bet šīs emocijas nav priecīgas. Uzsēdos uz moča un braucu uz Floridu. Atgriezīšos mājās. Uz brīdi. Pa ceļam iebraucu veikalā. Es nopirku alkoholu un cigaretes. Ar lauztu spārnu nespēšu aizstāvēt Dilanu. Man pat nav jēgas dzīvot ar laiztu spārnu, bet to var izdziedēt. Zinu kā Lūks mani atradīs. Viņš mani uzmeklēs
Bet man vajag laiku sev un alkoholam un visam pārējam sliktajam. Es uztaisīju tetovējumu(bilde). Florida ir diezgan tālu. Nāksies braukt ilgi. Kādas dažas dienas.
~~~~~~~~~~~~~Floridā~~~~~~~~~~~~
Es esmu Floridā. Dienas neskaitīju. Bet nēsmu gulējusi visas šīs dienas kopš izlēmu braukt uz Floridu. Es pat neapstājos uz tualeti. Neesmu ne dzērusi ne ēdusi. Vispār neko. Tikai braucu. Nezinu kur palikšu. Drošvien mežā manā paslēptuvē. Tur ir ala kurā mēdzu slēpties kad nevēlējos palikt mājās. Tur arī aizbraucu. Tur varēšu padoties sev. Tas ir manai sliktajai es. Šādā garā varētu turpināt un es kļūtu par ļauno eņģeli. Būtu kā Lūks tikai ar spārniem. Būtu kopā ar Lūku. Nebūtu vienam otru jānogalina. Varbūt man tik tiešām padoties? Varbūt nepretoties aicinājumam? Man ir iespēja. Varbūt nemēģināt pārvērst Lūku, bet gan mainīties pašai? Tas bītu vieglāk! Nezinu ko domāt. Šajā brīdī negribēju just. Man sāka līt asaras. Es runāju ar tukšumu. Izklāstīju tukšumam visas savas problēmas. Citi domātu ka esmu jukusi, bet šeit nav citu. Šķiet ka zinat ko darīšu es atvēru pudeli. Sāku dzert. Paņēmu cigarešu paciņu un iededzināju vienu. Cigaretes, alkohols un depresija nav labs savienojums, bet tas bija viss ko man vajadzēja.