Angels Heart-1.grāmata

Bļāviens tev laikam nav skaidrs.

-Sveika eņģelīt! Ooo atkal par auklīti strādā.-viņš teica. Es izlaidu spārnus.
-Daivai Lūk moš aizver muti un vācies ja negribi mirt. Labi zinu ka dēmoni ir mirstīgi!-es teicu.
-Mirsi tu nevis es!-viņš teica.
-Tu zini ka nemiršu gan! Tu mani nevari ievainot!-viņš teica.
-Jā! Bet viņu varu!-viņš norādīja uz Dilanu.
-Piedursi viņam kaut pirkstiņu būsi beigts!-es teicu.
-Es tomēr riskēšu.-viņš teica un metās virsū Dilanam.  Es izņēmu nazi no sava zābaka un iedūru Lūkam plecā. Zinu ka viņam tas neko nenodarīja. Viņš paņēma savu nazi un iedūra Dilanam. Es nokritu uz zemes.
-Tagad tikšu galā ar tevi. Es viņam iespēru pa vēderu un viņš nokrita uz zemes.
-Bļāviens tev laikam nav skaidrs!'Es pierāpoju pie Dilana.-Dilan turies. Dzirdi mani. Dilan!-es teicu. Viņš mirst. Es liku lietā savas dziednieciskās spējas. Es panācu lai viņš ir tālāk no nāves. Un tad Lūks piecēlās. Es paņēmu viņa nazi un iedūru viņam vēderā. Tad atgriezos pie Dilana man atkal gandrīz izdevās un tad Lūks izņēma manu nazi no sava pleca un man iedūra mugurā. Es nevarēju brūci sev izdziedēt kamēr nazis nebija ārā. Bet es to nevarēju aizsniegt. Tad ieradās karotāji. Es dabūju nazi ārā un mana brūce lēnām dzija. Es mēģināju izdziedēt Dilanu un man izdevās. Viņš atguva samaņu. Viņš atbalstījās uz elkoņiem un es viņu apskāvu.
-Celies mums jāiet. Karotāji tiks galā ar Lūku. Mēs iegājām iekšā un es ievilku spārnus. Mēs aizgājām uz manu istabu.
-Kāpēc tagad viņa galvenais mērķis esmu es?-Dilans jautāja.
-Jo nodarot kaut ko tev viņš zin ka to pašu nodara man. Tev pat vienā ziņā ir vieglāk. Kad viņš tevi ievaino tu zaudē samaņu. Tu neko nejūti līdz tevi izdziedēju. Bet eņģeļi samaņu zaudēt nevar. Tas nav iespējams tāpēc  kad tevi ievainoja tu zaudēji samaņu un neko nejuti, bet mani sāpes mocīja līdz es tevi izdziedēju.-es teicu.
-Man žēl.-viņš teica. Es apsēdos uz gultas. Viņs man apsēdās blakus.-Būs labi. Ko karotāji ar viņu darīs?
-Nogalinās un sadezinās. Ja vienīgi viņš neaizbēgs. Jaunie dēmoni ir visstiprākie. Tikko ieguvuši spējas. Tās nekontrolē. Viņiem ir daudz enerģijas. Dažreiz pārāk daudz lai karotāji tiktu galā.-es teicu.
-Skaidrs!-viņš teica.-Negribi rīt pēc stundām aiziet izklaidēties?-viņš jautāja.
-Labprāt. Man būtu uz brīdi jāststāj eņģeļa dzīve tur kur tā ir un jāizklaidējas kā cilvēkam.-es teicu.
-Tā tik turpināt Zī!-Dilans teica.
-Kā tu vari neuztraukties par to ka tevi kuru katru brīdi var nogalināt dēļ manis?-es viņam jautāju.
-Es uztraucos. Bet es ticu ka es nemiršu, jo man ir sargeņģelis!-viņš teica.
-Es teivi vienkārši apbrīnoju!-es teicu.
-Nu paldies!-viņš teica. Es iesmējos.
-Tu esi reāli līdzīgs man! Tu vari būt mīļš un augstprātīgs reizē! Gluži kā es!-es teicu.
-Jā esmu pamanījis! Bet tu esi līdzīga man nevis es tev!-viņš teica.
-Tehniski jā! Tu esi vecāks nekā es!-es teicu.-Bet savādāk nemaz nevar būt. Kad sargeņģelis piedzimst viņš nevar izvēkēties vēk nedzimušu. Viņam ir jāizvēlas jau dzimis.
-Kāpēc izvēlējies puisi?-viņš jautāja.-Ar meiteni būtu vieglāk!
-Redzi ir tā ka puiši var izvēlēties tikai meitenes, un meitenes var izvēlēties tikai puišus. Nezinu kāpēc tā. Sargeņģelim vieglāk saprasties ar savu aizsargājamo ja tas ir pretējā dzimuma cilvēks. Nezinu kāpēc tā bet tā man teica mamma.-es teicu.
-Skaidrs!-viņš teica.-Bet kāpēc mani?
-Nu man nebija īpaši liela izvēle.
-Skaidrs.-viņš kļuva nedaudz dusmīgs.
-Joks! Salīdzinoši man bija liela izvēle. Nezinu, bet priecājos ka izvēlējos tevi.-es teicu.
-Es arī!-viņš teica-Tev būtu jāiet mājās. Ir jau vēls.-es teicu.
-Jā!-viņš teica.
-Es tevi aizvedīšu!-es teicu. Mēs izgājām ārā un es iedevu Dilanam ķiveri. Uzsēdos uz moča, to iedarbināju un aizbedu viņu mājās.