Angels Heart-1.grāmata

"Bez" iemesla ballīte

Bildē Tailers.
Mēs ar Dilanu vēl neesam nevienam pateikuši ka saderināmies. Šovakar visus uzaicinājām uz ballīti "bez" iemesla. Tiek pat Amēlija ar Kailu. Krc visi tiek! Mēs ar Dilanu jau visu esam sagatavojuši un tagad man tikai jāsaģērbjas. Es devos augšā uz manu un Dilana istabu un centos izdomāt ko vilkt. Es uzvilku melnus plēstos džinsus un orandžu tamborētu kreklu pa virsu mazam, baltam, pieguļošam krekliņam uz mazām lencītēm. Uzvilku arī brūnus garos zābakus un uzliku bēšīgu šalli ap kaklu. Tad nogāju lejā. Dilans sēdēja uz dīvāna un skatījās kā Tailers spēlējas. Es klsuām aizgāju aiz dīvānu un no mugurpuses apskāvu Dilanu.
-Kāpēc tu viņu vēro?-es jautāju Dilanam.
-Es nezinu. Viņš ar mani negrib spēlēties. Es apbrīnoju viņu. Mana ģimene ir divi eņģeļi un suns. Pats esmu cilvēks.-viņš teica. Viņš palika bēdīgāks.
-Hey! Nu un kas ka tu esi cilvēks? Kāda bļāviens starpība? Es tevi tāpat mīlu, lai arī kas tu būtu. Tailers ir eņģelis, bet ja mums būs vēl viens bērns, viņš vai viņa būs cilvēks.-es teicu un apsēdos Dilanam klēpī. Viņš nolika savu galvu uz mana pleca.
-Es tevi aprīnoju! Kā tu vari būt tik optimistiska, tai pašā laikā reālistiska?-viņš jautāja.
-Nezinu! Es tāda vienkārši esmu un viss!-es teicu. Es pacēlu Dilana galvu un viņu noskūpstīju. Tad izrausos no viņa klēpja un devos pie Tailera. Tailera aizsargājamā ir kāda meitene vārdā Mia. Tas nav godīgi. Meitenes kas piedzimst kā eņģeļi var izvēlēties aizsargājamo tikai tad ja viņš ir vecāks, bet puiši acīmredzami var izvēlēties aizsargājamo kas ir jaunāka nekā viņi. Mia ir pusotru dienu jaunāka nekā Tailers. Es apsēdos blakus Taileram un viņš man pienāca klāt un mani apskāva.
-Mammu! Paspēlēsies ar mani?-viņš man jautāja. Es apbrīnoju to cik skaidri viņš runā būdams 1 gadu vecs.
-Jā, dēliņ! Protams ka paspēlēšos.-es viņām atbildēju un viņš man isēdās klēpī un paņēmu vienu no savām rotaļlietām. Mēs tā spēlējāmies kādas 25 min kad noskanēju durvju zvans.-Labi Tailer! Mammītei jāiet avērt durvis.-es teicu un piecēlos. Es piegāju pie durvīm un tās atvēru. Tur bija Amēlija ar Kailu!
-Āāāāāāāāāāā! Čauuu! Es tevi tik sen neesmu redzējusi!-viņa iesaucās un mani apskāva.
-Čauuu! Es tevi arī nē!-es teicu un apskāvu viņu vēlreiz.
-Čau Zoī!-teica Kails un mani apskāva.
-Čau! Nākat iekšā!-es viņus ieaicināju iekšā.
-Kur ir Tailers?-jautāja Amēlija. Viņa viņu vispār nav redzējusi. Viņa tikai zin tik daudz cik viņai esmu stāstījusi. Kails sarokojās ar Dilanu un Amēlija viņu apskāva. Tad devās pie Tailera.
-Tailer, tā ir Amēlija. Mana draudzene un viņas draugs Kails.-es teicu.
-Čau!-viņš teica un pasveicināja Amēliju ar Kailu.
-Čau!-teica Amēlija un Taikeru apskāva. Viņš bija mazliet apstulbis, bet tad arī apskāva Amēliju. Dilans, Amēlija un Kails apsēdās uz dīvāna, bet es Dilanam klēpī. Tailers turpināja spēlēties. Amēlija bija atvedusi dāvanas no Bali un Taizemes, kā arī no Sidnejas. Viņa bija atvedusi arī rotaļlietas Taileram. Mēs kādu pusstundu runājām un tad atkal noskanēja durvju zvans. Šoreiz tā bija Vendija, Leila, Railijs un Džošs. Es visus pēc kārtas apskāvu un ar visiem sasveicinājos. Visi protams interesējās par Taileru un bija atbeduši dāvanas. Tagad tikai jāsagaida Lūks ar Leksiju un Kams ar Veroniku. Un vēl Emīlija. Pēc stundas jau bija visi. Mēs sēdējām pie galda visi. Runājām dzērām kafiju. Vnk chilojām. Es paskatījos uz Dilanu ar skatienu "Ir laiks!".
-Īstenībā šī nav tāda vienkārša "bez iemesla" ballīte. Šai tā saucamajai ballītei ir iemesls.-es teicu. Visu sejās parādījās jautājoša izteiksme.-Neviens jau nav pamanījis. Pavisam maza lieta kas ir mainījusies!-es teicu.
-Taču aki vienreiz!-iesaucās Amēlija nepacietībā.
-Tāda pati nepacietīga kādu atceros!-es teicu.
-Mēs....-Dilans iesāka.-...precamies!-viņš iesaucās un es pacēlu savu labo roku kurā man bija saderināšanās gredzens.
-Ak Dievs! Nopietni?-jautāja Leila.
-Nē! Tas bija joks! Protams ka nopietni.-es teicu un visas meitenes mani nospieda.
-Apsveicu!-visas iesaucās.
-Jā labi! Bet meitenes...es gribu mirt precējusies ar savu līgavaini nevis tikai saderinājusies.-es teicu un viņas no manis nokāpa nost.
-Atvaino! Bet tomēr! Tu precies!-viņas visas iesaucās.
-Jā es precos!-es teicu un piegāju pie Dilan un viņu noskūpstīju.
-Kad būs kāzas?-jautāja Emīlija, pēc manis un Dilana apskaušanas.
-Pēc 6 mēnešiem!-teica Dilans. Es pieglaudos Dilana plecam apņemdama viņa labo roku.
-Tad jau jāsāk domāt par vietu, kleitu un visu pārējo!-teica Leksija.
-Mhm! Un es gribu lai jūs man palīdzat, protams pēc tavām kāzām ar Lūku!-es teicu Leksijai.
-Protams!-viņa teica.
-Vedējmāte būsi tu Emīlij un jūs meitenes būsiet manas līgavas māsas. -es teicu.
-Yes!!!-iesaucās meitenes.
-Protams!-teica Emīlija. Pēc ilgas sarunās par kāzām un viskaut ko citu visi devās mājās. Taileru noliku gulēt un pati pārģērbos. Es ielīdu gultā blakus Dilanam. Es nogūlos viņam uz krūtīm.
-Kā tev šķiet? Vai kāzu dienā viss būs iedēāli?-es jautāju Dilanam.
-Protams ka jā! Es domāju ka viss būs tieši tā ka tu esi iedomājusies.-viņš teica un aplika savu roku ap manu vidukli. Es pacēlu gakvu un viņu noskūpstīju.-Viss būs labi! Tici man!-viņš teica.
-Es tev ticu!-es viņam teicu. Viņš mani nobučoja uz pieres un tad pasniedzās izslēgt gaismu.