Angels Heart-1.grāmata

Pirmā fāze

Es ieskatījos spogulī un pamanīju ka man ir ilkņi. Nē! Nē! Nē! Tas nedrīkst notikt. Mana uzvedība pēdējā laikā ir bijusi pretdabisla eņģelim ka man sāk parādīties ilkņi. Tas nozīmē ka es kļūstu par dēmonu. Pārvēršanās procesam ir fāzes. Es nezinu cik un kādas. Es ienīstu to atzīt, bet man ir vajadzīga Lūka palīdzība. Zinu ka viņš nepametīs pilsētu kamēr piedabūs mani braukt atpakaļ uz LA. Es zvanīju viņam.
Tel. saruna.
L.-Wow nu gan ātri pārdomāji!
E.-Es nepārdomāju! Man vajag tavu palīdzību! Tūlīt! Ticu ka zini kur esmu apmetusies.
L.-Jā!
Tel. sarunas beigas.
Viņš nolika un tad es izdzirdēju klauvējienu pie durvīm.
-Kas ir?-viņš jautāja. Es tikai pasmaidīju.-Es nesaprotu.
-Es kļūstu par dēmonu. Man parādījās ilkņi.-es teicu.-Ar eņģeļiem tā parasti nenotiek.
-Zini pirms tu man zvanīji es sapratu ka man ilkņi pazūd.-viņš teica. Sapratu ka viņš nezin kas notiek.
-Tu kļūsti par eņģeli, es par dēmonu. Spārni neaugs, lai gan 10% no visiem dēmoniem kas kļuvuši labi ir izauguši. Varbūt tu kļūsi par daļu no šiem 10%.-es teucu.
-Jā! Labi es patiesībā gribu kļūt labs. Mans tēvs man liek tevi nogalināt un es to nespēju!-viņš teica.
-Jā labi, bet es gan negribu kļūt ļauna. Cik ir fāzes un kādas tās ir?-es jautāju.
-Fāzes ir 7. 1.Parādās ilkņi, 2.Muskuļi kļūst lielāki, 3.Paliek mirstīgs, 4.Mainās uzskati, prāts pārprogrammējas, 5.Spārni kļūst melni, 6.Acis kļūst pelēkas vai melnas un 7.Iegūsti kāri nogalināt.-viņš teica.-nebaidies tev ir pirmā fāze un to ir viegli mainīt. Ja tev būtu 4 vai 5 fāze process būtu neatgriežams.
-Labi. Bet ko man darīt lai mainītu to?-es jautāju.
-Jāsāk pildīt eņģeļa pienākumi!-viņš teica.
-Bet es negribu un nevaru.-es teicu.
-Tev ir jāgrib un jāvar. Tu vari. Zī lūdzu uzklausi mani. Dilanam tevi vajag. Viņš uztraucas par tevi.-Lūks teica.
-Un kā tu to zini? Tagad esat draugi?-es jautāju nicinošā balsī.
-Ne gluži, bet mēs runājām. Par tevi.-viņš teica.
-Lūk es zinu kā viņš jūtas. Sasodīts es esmu viņa sargeņģelis. Jau aizmirsi? Es jūtu to ko jūt viņš, bet neviens nezin ko darīju es. Neviens nejūt ko es daru.-es teicu.
-Kā to saprast?-viņš jautāja.
-Pirms es apmetos viesnīcā es 3 vai 4 dienas dzīvoju alā. Es dzēru, pīpēju. Pīpēju vēl joprojām. Es šķaidīju pudeles pret sevi pret sienu. Es panācu to ka man bija jākliedz, panācu to ka man sāp, panācu to ka es sēdēju asiņu peļķē.-es teicu.-Bet diemžēl esmu nemirstīga. Tajā brīdī vēlējos kaut būtu mirstīga. Un tad es satiku vienu no manām draudzenēm. Viss sāka iet uz labo pusi.-es teicu.
-Zī...! Es tev saku jau kuro reizi tev ir jānāk atpakaļ.-viņš teica.
-Es iešu atpakaļ tad kad vajadzēs. Es negribu iet atpakļ. Un tad kad vajadzēs es iešu tikai un vienīgi ar Kamu. Man biņu vajag. Man vajag kādu tik tuvu kā viņš kurš var mani izvilkt no depresijas un izmisuma bedres.-es teicu.
-Labi. Bet ja negribi sasniegt 2 fāzi tev būtu jāatgriežas pēc iespējas ātrāk.-viņš teica.
-Labi. Rīt. Es braukšu atpakaļ rīt.-es teicu.
-Es atnākšu pie tevis rīt no rīta.-viņš teica.
-Mhm!-es nomurmināju.
-Nāc šurp!-viņš teica. Es piegāju viņam tuvāk un viņš mani apskāva. Viņš mani nobučoja uz pieres.-Es tev palīdzēšu.
-Kāpec Lūk. Kāpēc tu to dari? Tu esi dēmons. Tavs tēvs ir velns. Tu vari mani nogalināt. Šī ir laba iespēja. Kāda starpība tev ka man ir jūtas pret tevi...-es teica ar asarām acīs.
-Es to daru, jo gribu to darīt. Es zinu ka esmu dēmons, bet es negribu tāds būt. Es negribu tevi nogalināt. Un ir liela starpība, jo arī es tevi mīlu.-viņš teica. Ir trīs cilvēki kurus man vajag visvairāk. Lūks, Kams un Dilans. Vienīgais pret kuru man nav jūtu kā tādu ir Kams, jo viņš tik tiešām man ir kā brālis. Dikans un Lūks....ahh. Tas ir sarežģīti.