Angels Heart-1.grāmata

Arī eņģeļi pārvēršas

~~~~~~~~~~~Pēc nedēļas~~~~~~~~~~~
Zinat ko es esmu kaut ko ievērojusi. Es mainos. Nezinu kas notiek. Kad pārvēršos par eņģeli mani mati mainās. Mana acu krāsa mainās atbilstoši garstāvoklim. Es esmu kļuvusi graciozāka. Man ir vairāk refleksu un instinkti ir izteikti. Mans ķermenis ir palicis izteiksmīgāks. Un pati esmu stiprāka. Man ir bālāka āda. Nezinu kāpēc tas notiek. Vēl Dilanam neko par pārvērtībām neesmu teikusi un viņš nav arī redzējis. Pagaidām es atrodos uz jumta ar Dilanu.
-Zī! Tu klausies?-Dilans iesaucāsm
-Ko? Atvaino biju iegrimusi domās par pārvērtībām!-es teicu.
-Kādām pārvērtībām?-viņš jautāja.
-Eņģeļa parvērtībām!-es teicu un izlaidu spārnus. Man mainījās matu krāsa un es kļuvu staltāka.
-Wow!-viņš teica.
-Kad pārvēršos mainās matu krāsa un ķermeņa stāja. Acu krāsa arī mainās atbilstoši garastāvoklim. Esmu kļuvusi bālāka un stiprāka. Man ir pastiprinājušies refleksi un es vairāk uztveru savus instinktus, turklāt mans ķermenis ir palicis izteiksmīgāks.-es teicu.
-Tas tāpēc ka arī enģeļi pēc pārvēršanās mainās.-tā bija mana mamma.-Tikai eņģeļiem tas notiek lēnāk.
-Dilan iepazīsties mana mamma! Mammu mans aizsargājamais!-es teicu un apskāvu mammu.
-Sveiks Dilan!-mana mamma teica.
-Sveiki mrs. Harisone.-teica Dilans.
-Ak sauc mani par Sintiju!-viņa teica.
-Labi!-viņš teica.
-Lai nu kā! Arī eņģeļi mainās. Zoī! Neesmu šeit lai runātu par pārvērtībām. Esmu šet lai runātu par Lūku. Tu satikies ar dēmonu!-viņa dusmīgi teica.
-Jā tāpēc ka nezināju ka viņš tāds ir. Tad kad viņš pārvērtās pārtraucu attiecības!-es teicu.
-Labi! Bet uzmanies. Pat ja tu nezināji ka viņš tāds bija un pārtrauci attiecības uzreiz pēc viņa pārvērtībām tevi varēja izraidīt. Tu varēji dzīvot kā šīs pasaules ēna!-viņa teica.
-Es zinu mamm! Es būšu uzmanīga!-es teicu un apskāvu mammu.
-Es tevi mīlu meitiņ!-viņa teica.
-Es tevi arī mammu!-es teicu.
-Man nu jādodas! Man nav ļauts ar tevi satikties vairāk par divām reizēm nedēļā!-viņa teica.
-Skaidrs! Atā mamm!-es teicu.
-Atā mīļā!-viņa teica. Man viņas pietrūkst.
-Tava mamma ir ļoti jauka!-teica Dilans.
-Es zinu, bet man viņas pierūkst!-es teicu.
-Vai tad arī tavai mammai nav aizsargājamā?-viņš jautāja.
-Viņai bija, bet viņš nomira!-es teicu.
-Bet tu teicu ka ja mirst aizsargājamais mirst arī eņģelis!-teica Dilans. Es jau saprotu ka viņš nezin.
-Es zinu ka tā teicu un tā arī ir. Tehniski viņa sirds vēl pukst!-es teicu.
-Kādā veidā?
-Nu redzi ir tā kad ja mirtu es tev būtu izvēle! Ļaut man nomirt un dzīvot pašam vai atdot savu sirdi man un iet bojā! Tā notika ar manu mammu. Viņu ievainoja dēmons. Mēs sargeņģeļi esam nemirstīgi, bet ir viens ierocis kas var mūs iznīcināt. Tumsas loks. Tā bultu brūci sadziedēt nevar jo tās ir indīgas eņģeļu asinīm. Manai mammai uzbruka dēmons un ievainoja viņu ar tieši šo ieroci. Viņas aizsargājamais bija tur. Viņš zināja par iespēju atdot viņai savu sirdi un viņu izdziedēt. Un viņš izdarīja lēmumu. Viņš izglāba manu mammu un nogalināja sevi!-es teicu.
-Skaidrs! Zini ja tu mirtu es ļautu tev dzīvot.-viņš teica.
-Nē Dilan! Nesaki tā! Ja es miršu tev ir jādzīvo. Tu esi cilvēks tev ir jādzīvo. Apsoli ka ja miršu tu dzīvosi!-es viņam lūdzu.
-To es tev nevaru apsolīt!-viņš teica.
-Dilan! Nē. Kad sargeņģelis zaudē cilvēku ko viņš sargā viņam vairs nav savas lomas pasaulē. Viņam vairs nav vietas. Tu nedrīksti tā darīt.-es teicu.
-Atceries ko tu teici! Tā ir mana izvēle ko darīšu ar tavu dzīvību!-viņš teica.
-Tā ir tiesa! Bet Dilan es tevi lūdzu!-es teicu.
-Zī! Manu lēmumu tu nemainīsi!-viņš teica.
-Es zinu! Bet ja tiešām būs tāda vajadzība un tu to gatavosies darīt vienmēr atceries ka es tā nebūtu gribējusi!-es teicu. Es ievilku spārnus un aizgāju apsēdos. Paņēmu galvu rokās. Man vēljoprojām ir grūti ievilkt spārnus. Sāpīgi un spēka izmeļoši.
-Tev viss labi?-Dilans jautāja kad pamanīja ko es daru.
-Jā! Man tikai sāp! Eņģelim ievilkt spārnus ir sāpīgi un tas atņem enerģiju. Kad to daru lai aizsargātu tevi tas ir jādara un man nav izvēles. Kad to daru šādi tad enerģija pazūd ļoti pamanāmi un tas mani ietekmē.
-Skaidrs.-viņš teica. Tad ieradās Lūks.