Angels Heart-1.grāmata

Esmu tavs sargeņģelis

Bildē Dilans. Zoī aizsargājamais.
Es lidoju. Tālu nebija jālido. Tikai pāris kvartālus. Tur bija puisis kuram uzbruka bars piedzērušos vīriešu. Es nolaidos nedaudz tālāk no viņiem un paslēpu spārnus. To ka esmu eņģelis atklāt varu tikai tam puisim. Jūtu ka esmu viņa sargeņģelis. Es pieskrēju viņam klāt.
-Davai atšujaties visi!-es nobļāvos.
-Oooo. Mazulīte atnāca! Ko tad tu izdarīsi?-viens no viņiem sāka smieties. Es viņam ispēru tur kur saule nespīd.
-Nosauksi vēlreiz par mazulīti būsi līķis.-es teicu.
-Nu un tas viss ko māki?-cits ierunājās. Tam iebelzu pa seju. Viņš atslēdzās
-Ou ou! Es nu gan nebaidos mani tu nepievarēsi.
-Jā, to mēs vēl redzēsim.-es viņu pacēlu un pārmetu pār muguru. Viņam nepietika tāpēc iespēru pa vēderu. Bija palicis tikai viens.-Tu arī gribi?
-Nē es jau eju.-viņš teica un aizvilkās prom.
-Paldies!-teica puisis-Es esmu Dilans.
-Es esmu Zoī. Nāc!-es teicu. Man viņam bija jāparāda kas es esmu.-Man tev kas jāparāda. Tikai nekliedz.-es teicu un izlaidu spārnus. Viņš bija šokā.-Es esmu tavs sargeņģelis. Ja netici varu arī lidot. Būšu ar tevi kad tev mani vajadzēs. Jūtu kad tev ir nepatikšanas. Dzirdēšu kad mani sauksi.
-Okay! Es tev ticu. Cik tev gadu?-viņš jautāja.
-15. Drīz būs 16!-es teicu.
-Skaidrs. Man ir 15. Parīt paliek 16!-viņš teica.
-Ejam man tevi jānogādā mājās.-es teicu.
-Labi-viņš teica. Ejot mēs nedaudz parunājām.-Tātad tu gribi tekt ka ja pateikšu tavu vārdu tu dzirdēsi?-viņš jautāja.
-Jā. Kurā skolā tu mācies?-es jautāju.
-Vēl nevienā. Pirmdien būs pirmā diena jaunā skolā. Mēs pārvācāmies. Iešu tajā skolā kas atrodas vienu kvartālu tālāk uz to pusi.-viņš norādīja pa labi.
-Tajā apgabalā ir tikai viena skola un arī es tur mācos.-es teicu.
-Ja? Tad jau tu varēsi man izrādīt skolu. Un mans sargeņģelis būs netālu ja vajadzēs.-viņš teica.
-Jā!-es teicu.
-Hey! Es savai dzimšanas dienai rīkoju ballīti! Atnāksi?-Dilans jautāja.
-Jā! Man tevi jāpieskata. Ja jau pirmajā dienā šeit, iekulaies nepatikšanās. Es tikai nesen kļuvu par eņģeli un man jau kāds ir jāglābj.-es teicu un iesmējos. Dilans arī.
-Tiesa! Paga! Tu tikai nesen kļuvi par eņģeli?-viņš jautāja.
Jā! Pirms 3 dienām.-es teicu.
-Skaidrs!-viņš teica.
-Kas vispār notika? Kāpēc viņi tev uzbruka?-es viņam juautāju.
-Nuuuu... Es biju aizgājis uz bāru. Un man tur sāka piesieties viens no viņiem. Tas kuru tu pēdējo piekāvi. Es viņu sāku lamāt. Tad es aizgāju. Kad nonācu līdz turienei uzradās viņš ar savu bandu un gribēja mani izmērēt pa asfaltu.-viņš teica.
-Skaidrs. Tev paviecās ka esmu tavs sargeņģelis. Es piedzimu kā tavs sargeņģelis un kā tāda arī nomiršu ja eņģeļi vispār mirst. Neesmu pārliecināta.-es teicu.
-Kā to saprast? Tu jau piedzimi kā mans sargeņģelis?-viņš jautāja.
-Redzi ir tā. Eņģeļiem spārni parādās no 15 līdz 17 gadu vecumā, demoni šajā vecuma posmā pārvēršas uzzinot kas viņi patiesībā ir. Eņģeļiem dzimstot tie var piedzimt kā sargeņģeļi, karotāji un dziednieki. Sargeņģelis ir eņģelis kas sargā cilvēku. Tāds ir katram. Tikai ne visi to zin. Karotāji ir tie kas uzmana lai demoni neuzbrūk eņģeļiem un neparādās cilvēkiem. Dziednieki ir tie kas parūpējas par to lai Dieviem un karotājiem viss ir labi. Kāpēc ne sargeņģeļiem? Jo mums ir spēja sadziedēt sevi un cilvēku ko sargājam ja ir nepieciešams. Kad sargeņģelis piedzimst viņš izvēlas cilvēku ko sargāt. Izvēli izdara viņš pats. Bet viņam ir ļauts izvēlēties cilvēku kurš ir dzimis ar viņu vienā gadā un vienā mēnesī, kā arī vienā valstī un štatā.-es teicu.-Tas nozīmē ka es izvēlējos tevi. Ti esi dzimis Las Vegasā?-es viņam jautāju.
-Jā!-viņš teica.
-Nu redzi es arī. Un arī man dzimšanas diena ir aprīlī!-es teicu.
-Skaidrs!-viņš teica.-Labi es dzīvoju šeit! Atā!-viņš teica.
-Atā! Esi piesardzīgs.-es teicu. Tad es pacēlos spārnos un lidoju uz mājām. Nosēdos uz jumta un aizgāju uz savas istabas otru stāvu. Nogāju lejā uz pirmo un ievilku spārnus. Atkāl vājums. Es pārģērbos un ielīdu gūltā. Šodien bija gara diena.