Angels Heart-1.grāmata

Robežas nav

Šoreiz bija vairāk alkohola. Lai tiktu līdz asiņainām rokām būs jāizdzer vairāk. Es biju paņēmusi austiņas es ieliku austiņas un uzliku mūziku telefonā "Speeding cars". Es to uzgriezu uz pašu skaļāko. Es ieslēdzu lidmašīnas režīmu lai neviens man nevarētu piezvanīt un lai es nevarētu saņemt īsziņas. Viena pudele, tad otra trešā... Viena cigarešu paciņa, otra, treša... Tā pagāja stundas. Diena, divas. Es nebiju gulējusi vai pārstājusi dzert. Esmu pie pilnas apziņas. Nezin cik daudz laiztam eņģelim vajag lai nevaldītu pār sevi. Beidzot alkohola nav. Arī robežas šim nav. Es metu pudeli pret sienu. Tā izšķīda. Es izdomāju ka lai ir sāpīgāk es situ pudeli pret kāju. Tā sašķīda un kāja bija vienās vienīgās asinīs. Trešo situ pret roku. Asiņu asinis. Es kliedzu no sāpēm. Aizdedzināju cigareti kad to izsmēķēju nodzisināju pret plecu. Tas fucking sāp, bet yieši to gribu. Pudele lidoja pret sienu un šķīda. Lauskas manā sejā. Es piecēlos visa asinīs un uzkāpu lauskā. Nesāpēja. Man bija slikti. Izskrēju ārā. Atnācu atpakaļ. Paņēmu lausku. Sagraizīju roku un ar asinīm uz sienas uzrakstīju: "Mana izvēle ir šāda. Tam nebija jānotiek. Man bija jābūt mirušai. Kāpēc ir jauns iemesls dzīvot. Kāpēc es viņu mīlu? Kāpēc Lūkass man ir tik sasodīti svarīgs?". Tad viss ko atceros bija ka atslēdzos. Man nāca miehs biju nogurusi. Kad pamodos viss bija sadzijis. Uz manis nebija nekā kas atgādinātu par vakardienu. Bija tikai luskas un uzraksts. Es nevarēju atstāt uzrakstu un visas tās asinis uz grīdas un visur. Ja kāds atradīs alu nebūs labi. Par laimi eņģeļu asaras var notīrīt no visurienes un pat ļoti vienkārši. Es aizgāju uz upīti kas bija netālu. Man bija dažas pudeles no vakardienas kas nebija saplēstas. Es tās pielēju ar ūdeni un nomazgāju asinis. Tad es savācu lauskas un saliku tās maisā kopā ar veselajām pudelēm un noliku ārā pie moča. Man būtu jāpaliek šeit līdz rītdienai lai pāriet alkohola iedarbība un tad jāaizbrauc uz pilsētu. Jānopērk guļammaiss, ēdiens, ūdens, drēbes, higieniskās preces. Jāizmet lauskas. Es izlēmu pastaigāties. Es izgāju. Iegāju mežiņā. Paelpoju svaigu gaisu. Izvēdināju galvu. Sapratu ka nav jēgas dzert un ka vairāk nedzeršu. Emocijas laidīšu ārā. Man ir jātiek galā ar sevi. Jātur sevi grožos. Man tas jālaiž vaļā. Es sāku raudāt, asaras lija kā divi ūdenskritumi. Es sāku bļaut. Kamēr biju mēma. Es to palaidu. Vēl joprojām raudāju, bet es jutos labāk. Biju dabūjusi to kamolu ārā no sevis. Es aizgāju līdz upītei un noskaloju seju. Tad devos atpakaļ uz alu. Es jutos tik tiešām daudz labāk, bet rīt sāpes būs atpakaļ. Bet skatīšos no gaišās puses. Rīt ir jauna diena. Vakardiena ir azigājusi, rītdiena vēl nav atnākusi, bet šodiena tā ir dāvana. Es atspiedos ar muguru pret sienu un atstutēju galvu pret citu sienu(es biju stūrī) un aizmigu.