Angels Heart-1.grāmata

Ja nu es negribu doties atpakaļ?

-Zī...-viņš teica.-Ko tu dari? Paklau tev ir jānāk atpakaļ!-viņš lūdzās. Es pat negribēju viņu redzēt. Viņš ir iemesls kāpēc šis viss notiek.
-Velns parāvis. Zini kāpēc es braucu šurp?-es jautāju. Viņš tikai paraustīja plecus.-Es centos aizbēgt no tevis. Es centos aizmirst ka neesmu normāla. Centos atcerēties kā tas bija dzīvot šeit.-es bļāvu.
-Zoī! Paklau tev ir jānāk atpakaļ. Varbūt ne manis, bet viņa dēļ. Es tevi mīlu, un zinu ka mīli viņu vairāk.-viņš teica. Es piecēlos kājās un pagriezos pret viņu.
-Ja nu es negribu doties atpakaļ? Ja nu man ir labi te pat ar maniem draugiem? Ar Kamu?-es norādīju uz Kameronu.
-Tu tagad esi ar viņu?-viņš jautāja. Izskatījās satriekts.-Wow! Nedomāju ka tu tik ātri maini džekus.
-Es neesmu ar viņu. Viņš ir mans atbalsts. Mans labākais draugs. Brālis kura man nekad nav bijis.-es teicu. Es atkal pagriezu muguru pret viņu.
-Tad atgriezies pie manis. Lūdzu! Es bez tevis nevaru.-viņš teica.
-Ja tu nevarētu, tad tagad būtu miris. Lai gan mirušai bija jābūt man. Zini vēl vienu iemeslu kāpēc esmu šeit?-es jautāju un pagriezu galvu pa labi.
-Nē!-viņš teica.
-Es vairs nespēju aizsargāt Dilanu vai cīnīties ar tevi Lūk!-es teicu. Es pagriezos pret viņu.-Iemesls ir sarežģīts. Bļāviens! Atbildi uz manu jautājumu! Kāpēc es tevi tik ļoti mīlu?-es jautāju.
-Es nezinu. Tev ir jānāk atpakaļ.-viņš jau atkal teica.
-Tam vairs nav nozīmes, jo man ir vienalga. -es teicu.
-Pasaki iemeslu kāpēc nevari aizsargāt Dilanu vai cīnīties ar mani?!-viņš teica.
Es izlaidu spārnus. Viens bija nepareizā un pretdabiskā formā.-Šī iemesla dēļ!-es norādīju uz kreiso spārnu.
-Kas notika?-viņš jautāja.
-Kas notika? Kas notika?-es bļāvu ar asarām acīs un dusmām valdot pār prātu.-To vari man pateikt TU. Man bija skaisti spēcīgi spārni, ko izdarīji tu? Tu...salauzi vienu no tiem. Es vairs nespēju lidot.-es teicu.
-Tad kāpēc tu esi dzīva.-viņš jautāja nošokēts.
-Tas ir mūsu lielais jautājums. Kāpēc esmu dzīva. Zini man bija lemts mirt. Tāds bija mans liktenis. To man pateica mana māte. Kāpēc esmu dzīva. Es mainīju savu likteni. Es mainīju visu pasauli. Nekas vairs nav tā kā tam būtu jābūt. Nākotnē manis nav. Neviens nezin kas ar mani notiks, un to varu noskaidrot tikai es!-es teicu.
-Bet kā?-viņš jautāja.
-Mans liktenis tika lauzts brīdī kad ieguvu jaunu iemeslu dzīvot!
-Kādu?
-Tevi!-es teicu.-Un tagad es esmu kļuvusi par pirmo dzīvo eņģeli ar lauztu spārnu kurš nevar lidot.
-Zī! Es...piedod!-viņš teica.
-Nevajag atvainoties. Tu taču esi dēmons. Tas taču ir tavs darbs.-es teicu.
-Zī...nē...-viņš atkal iesāka un es viņu pārtraucu.
-Paklau. Vācies prom kamēr neesmu tev iekrāvusi vai iemetusi ar kaut ko pa seju.-es teicu un pagriezu muguru pret viņu. Un tad atkal paskatījos uz viņu.-Un nekad, NEKAD vairs nenāc atpakaļ.-es teicu.-Savādāk ilgi nedzīvosi.-es pagriezos paņēmu Kameronu aiz rokas un vilku uz mašīnas un moča pusi.
-Zoī! Man šķiet ka tev vajadzētu braukt atpakaļ uz LA.-Kams teica.
-Nesāc. Labāk kāp mašīnā kamēr neesmu tavu seju izšķaidījusi kā vīnogu.-es teicu un uzliku ķiveri. Uzkāpu moča un to iedarbināju. Kams vēl paskatījās uz mani ar skumju skatienu un iekāpa mašīnā. Viņš sāka braukt un es viņam sekoju. Pie viņa mājas atvadījāmies un es devos uz viesnīcu. Bija grūta diena. Es iegāju vannasistabā un pamanīju ko aizdomīgu un sliktu.