Sākas...

120 24 0
                                    

Es pamodos nakts vidū no trokšņa. Dilans arī bija pamodies. Es pārbaudīju bērnus. Viņi gulēja. Mēs ar Dilanu nogājām lejā. Tur bija dēmons. C'mon. Dēmonu uzbrukumi sākas... Aiziet jūriņā. Kāpēc nevar būt kaut gads bez tiem mošķiem...
~~~~~~~~~~Pēc 5 gadiem~~~~~~~~~~
Bildē Alīsija un Tailers.
Tātad mēs vēk joprojām dzīvo Ņujorkā. Dēmoni uzbrūk ļoti daudz. Ne katru dienu, bet vismaz 4 reizes nedēļā. Man ir bail. Es varu mirt jebkad. Tāpat kā Dilans. Ja viņi nogalinās Dilanu nogalinās arī mani. Man ir 30 tāpat kā Dilanam. Taileram ir 10. Viņš mācās 4. klasē. Alīsijai ir 7 un viņa mācās 1. klasē. Abi ir ļoti gudri un saprātīgi. Viņi saprot ļoti daudz ko. Mēs ar Dilanu dažreiz runājam Franciski, jo bērni Franču valodu vēl nezin. Mēs zinam. Skolā mācījāmies. Mums iet ļoti labi. Dilans ir viens no pazīstamākajiem žurnālistiem un es esmu labākā FBI aģente kāda ir atrodama. Man patīk mans darbs. Laikam tāpēc es to daru tik labi. Pirms gada nomira mana mamma. Es biju viņu pasaukusi un mūsu sarunas laikš man uzbruka dēmons. Un viņš uz mani šāva ar tumsas bultu. Viņa pieleca man preikšā tādā veidā mani izglābdama. Viņa dzīvo tādā kā garu pasaulē. Viņa mūs redz, dzird un jūt. Dzird arī tuvinieku domas. Kā manējās. Es viņu dažreiz redzu. Man viņas pietrūkst. Tad kad viņa tiešām ir mirusi ir savādāk. Kams ar Veroniku apprecējās. Leila ar Railiju arī. Un Amēlija ar Kailu arī apprecējās. Leksijai piedzima meitiņa. Amēlija ir stāvoklī un Leilai ir dēls. Veronikai ir divas meitas. Visi ir laimīgi gluži kā es ar Dilanu. Es tagad guļu gūltā, skatos griestos un domāju. Man piebikstīja Dilans. Viņš kaut ko teica.
-Tu klausies?-viņš jautāja vērsis savu skatienu uz mani.
-Ko?-es udevu pretjautājumu.
-Skaidrs! Neklausies!-viņš nopūtās-Es tikai domāju.-es skaidrojos.
-Par ko?-viņš jautāja.
-Par dzīvi. Par to kā man ir paveicies. Par mums. Par bērniem...-es teicu. Viņš pieglauda savu galvu manam kaklam.
-Mmm...es zinu, bet nejau tev ir paveicies. Paveicies ir man. Mums ir brīnišķīga dzīve un bērni. Neko vairāk es nevarētu vēlēties.-viņš teica. Es ar roku izbraucu cauri viņa matiem.
-Jā! Tā ir!-es teicu. Dilans pacēla galvu un es viņu noskūpstīju.-Es tevi mīlu!
-Es tevi arī mīlu!-viņš teica un mani vēlreiz noskūpstīja. Es piecēlos un izrausos no gultas lai aizietu uz tualeti. Ejot ārā no tualetes es paskatījos spogulī. Ievēroju savu acu krāsu. Tā bija koši sarkana. Es pasmaidīju un devos ārā. Es gāju ārā no istabas.-Kur tu iesi?-Dilans jautāja.
-Apraudzīt bērnus!-es teicu.
-Labi!-viņš teica. Es iegāju pie Alīsijas.-Sveika meitiņ! Ko tu dari?-es jautāju. Alīsija stāvēja pie skapja.
-Mēģinu izdomāt ko rūt vilkšu uz Keitijas ballīti!-viņa teica.
-Skaidrs! Palīdzēt?-es jautāju.
-Jā! Tas būtu jauki!-viņa teica. Es piegāju pie skapja.
-Kur notiks ballīte?-es jautāju.
-Pie Keitijas!-viņa teica.
-Labi!-es teicu.-Ko tu gribi vilkt? Svārkus, bikses, šortus, kleitu?-es jautāju.
-Kleitu!-viņa teica.
-Labi! Es ieskatījos viņas skpī un izvilku akva zilu kleitu.-Varbūt šo?-es jautāju. Tā bija ļoti skaisti krītoša kleita ar rakstainu augšu un spīdīgy jostiņu pa vidu.
-Jā! Paldies mamm! Tu esi labākā!-viņa iespiedzās un mani apskāva.
-Es zinu!-es teicu.-Noliec kleitu un tad gan marš gūltā!-es teicu. Es apskāvu Alīsiju un nobučoju viņu uz pieres.
-Labi! Arlabu nakti mamm!-viņa teica.
-Arlabu nakti Hlo!-es teicu. Dažreiz viņu tā saucu. Saīsinājums no vārda Hloja. Alīsijas otrais vārds. Tad devos pie Tailera. Viņš gulēja gūltā ar austiņām un telefonu rokās. Viņš pat nepamanīja ka es ienāku. Es piegāju pie viņa aksēdos blakus un apliku roku viņam ap pleciem. Viņš izņēma austiņas.
-Ko daram?-es jautāju viņam.
-Mammu!-viņš iesucās.-Neko!-viņš teica.
-Nu 'cmon! Tu zini ka vari man pateikt.-es teicu.
-Nu labi! Es sarakstis ar vienu savu klasesbiedreni! Mēs esam tikai draugi!-viņš teica.
-Oooooooo! Kādam ir uzradusies meitene.-es viņu ķircināju.
-Mamm!-viņš murmināja.
-Labi labi!-es teicu.-Paspēlējām?-es prasīju.
-Nu labi!-viņš novilka. Es paņēmu viņa un savu ģitāru. Es nebiju teikusi ka māku spēlēt. Es iemācīju arī Taileru. Es sāju spēlēt. Viņš arī. Viņam ļoti labi sanāk. Kad pabeidzām es noliku ģitāras malā un apsēdos pie Taja.
-Es tevi mīlu mamm!-viņš teica.
-Es tevi arī Taj!-es teicu.-Tagad gulēt.-es teicu un nobučoju Taja pieri. Viņš mani apskāva. Es devos atpakaļ pie Dilana. Viņš bija aizmidzis. Es nobučoju viņu iz vaiga un ielīdu gūltā.

Angels Heart-1.grāmataWhere stories live. Discover now