Šis stāsts ir par Zoī, kurai ir 15 un, kura ir palikusi viena pēc vecāku noslepkavošanas. Viņa ir pavisam viena un viņai nav kur palikt, bet, kad viņa atrod vecāku uzrakstītu vēstuli, kas veltīta viņai pēc viņu nāves, viss mainās.
Kas notiks vēlāk k...
Zoī skata punkts. Šodien man ir randiņš ar Keitu. Es uzvilku parastu apģērbu.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
Es izgāju ārā. Uzkāpu uz moča, uzliku ķiveri un braucu. Mēs sarunājām satikties uz tās pašas klints. Es piebraucu pie klints. Viņš jau bija tur. Es nokāpu no moča un piegāju pie viņa. Viņš mani noskūpstīja un iedeva zta kaklarotu ar sapņuķērāju kā piekariņu un tā vidū bija dimanta sirds. -Keit! Tā ir tik skaista!-es teicu. -Gluži kā tu!-viņš teica. Es viņu noskūpstīju. Viņš izlaida spārnus. -Ko tu dari?-es viņam jautāju. -Mēs lidosim!-viņš teica. Es izlaidu spārnus un pacēlos gaisā. Eņģeļiem ir tāda lieta kā mākoņu deja. Tā ir deja gaisā starp mākoņiem. Mēs ar Keitu pacēlāmies virs mākoņiem un redzējām lidmašīnu. Lidojot mums pavērās tik skaists skats. Mēs sākām deju. Tā bija tik skaista. Es sapņoju to kādreiz izdejot. Tik gracioza un gaisīga. Es iemīlējos dejā. Pēc randiņa viņš mani noskūpstīja un es aizbraucu. I'm falling hard. Es aizbraucu mājās un iegāju whatsapp. Man bija ziņa no Dilana. Whatsapp sarakste. D-Hey. E-Hey.😄 -Tu mājās?😕 -Jup!😏 -Skaidrs!☺ Kā gāja randiņā?😜 -Reāli labi!👌 Mēs lidojām!😇 -Forši, prieks par tevi!😁 -Esmu nogurusi!😩😫 Atā Dilan!😚 -Atā Zī!😛👋 Pēc mēmeša. Mēneša laikā ir bijuši tikai daži dēmoni. Visi nomira mistiskos apstākļos. Man atkal ir brūni mati. Es esmu kopā ar Keitu, bet manas jūtas pret viņu ir zudušas. To vairs vienkārši nav. Un šodien es viņam to pateikšu. Laikam nebija lemts. Es zvanīju Keitam. Tel. saruna. -Hey! Es tev taisījos zvanīt! -Nu es biju pirmā. -Paklau mēs varam šovakar satikties pie manis, man ar tevi nopietni jāparunā. -Jā. Man arī. -Labi! -Es būšu pēc 10 minūtēm -Ok. Tel. sarunas beigas. Es sakārtoju somu un devo pie Keita. Biju pie viņa tieši pēc 10 minūtēm. -Sveika!-viņš teica. -Sveiks!-es teicu. -Man tev kas jāsaka! -Man arī! -Uz trīs. -1. -2. -3. -Man vairs nav jūtu pret tevi-mēs abi reizē pateicām vienu un to pašu. -Tad jau labi. Nevienam nesāpēs!-viņš teica. -Jā! Mēs varam palikt draugi.-es teicu. -Labi!-viņš teicu. Apskāvu Keitu un devis atpakaļ. Kad devos atpakaļ es jutos atvieglota. Beidzot es viņam to pateicu. Esmu priecīga. Peizvanīju Dilanam. Sarunāju ka viņš atbrauks pie manis. Kad atbrauca es viņam izstāstīju visu. Biju laimīga kad tas ir izdarīts. Ar Keitu bija forši un droši, bet laikam viņš nebija radīts man. Dilans izskatījās uztraucies. -Zini man kaut kas tev jāpastāsta.-viņš teica.
