Tāds ir tas stāsts

145 28 4
                                    

-Kam ne tik cieši. Tu esi stiprāks kā domā. Salauzīsi man ribas.-es bļāvu.
-Atvaino!-viņš nobļāvās. Viņš atlaida un es dziļi ieelpoju. Cik labi kad ir ko elpot.
~~~~~~~~~~~~~Pļavā~~~~~~~~~~~~
Visi gāja pa priekšu un smējās, muļķojās. Kā parasti. Es pamanīju ka Kameronam mainās acu krāsa. Kad bijām pie Gabijas tā no sākuma bija zili pelēka. Tas ir noskumis un apjucis. Tagad tā ir tumši rozā. Tas ir priecīgs, sajūsmināts un visi citi vārda priecīgs sinonīmi(vārdi ar tādu pašu nozimi, ja nu gadījumā kāds nezin).
-Es zinu kas tu esi!-es teicu.
-Kā to saprast?-viņš jautāja. Viņa acu krāsa kļuva zaļa. Tas ir uztraucies.
-Tu esi eņģelis. Ja kas tava acu krāsa mainās ļoti pamanāmi, no zilpelēka un tumši rozā un tad uz zaļu. Tavi muskuļi arī ir pamanāmāki un tev ir uzlabojušies refleksi.-es teicu.
-Ei Gab! Mēs jūs uz brīdi atstāsim.-viņš nobļāvās.
-Labi.-viņa teica. Mēs iegājām mežā.
-Kā tu tik daudz zini par eņģeļiem?-viņš jautāja un izlaida spārnus. Tie bija zilivioleti.
-Esi dzirdējis ka Dieva meita nesen pārvērtās?-es jautāju.
-Jā! Kā tu to zini?-viņš jautāja.
-Jo viņa stāv tavā priekšā!-es teicu un izlaidu spārnus.
-Tu esi Dieva meita?-viņš jautāja.
-Jā!-es teicu.
-Neticu.-viņš teica. Es iededzu uguni plaukstā un metu to pret zemi. Tad ūdens. Saslapināju Kama kurpi. Tad zibens. To gan pazudināju rokās.
-Tagad tici?-jautāju.
-Jā.-viņš teica.-Izplet spārnus pilnībā!-viņš teica.
-Nevaru. Man ir lauzts spārns. Nespēju lidot vai aizsargāt Dilanu-mans aizsargājamais.-es teicu.
-Kā tu vari būt dzīva?-viņš jautāja. Viņa acis kļuva baltas.
-Kam neuztraucies. Tev acis baltas. Es mainīju likteni. Mans liktenis bija mirt kad man salauza spārnu. Bet es nenomiru, jo ieguvu jaunu iemeslu dzīvot.-es teicu.
-Kādu? Pastāsti vairāk.-viņš teica. Es ievilku spārnus, viņš arī.
-Tas stāsts ir #deepdeepdeep tāpēc labāk ejam un es tev visu izstāstīšu.
~~~~~~~~~~~Pēc stāsta~~~~~~~~~~~
Es viņam izstāstīju VISU. Arī par vakardienu un aizvakardienu. VISU. Es beigās raudāju. Viņš man noslaucīja asaras un apskāva.
-Zoī. Tagad klausi mani. Esmu vecāks. Beidz raudāt un izklaidējies ar mums kādu laiciņu. Atpūties. Nedomā par Lūku vai Dilanu. Kamēr Lūks nav spējīgs tev izdarīt pāri viss būs labi. Kad tev sadzīs spārns dosies atpakaļ, protams ja gribēsi.-viņš teica.
-Kam! Dažreiz aizmirstu ko es izdarīju lai tu kļūtu par manu labāko draugu.-es teicu un pasmaidīju.
-Nu nezinu ko tu izdarīji, bet tu esi un paliksi mana labākā draudzene.-viņš teica.
-Starpcitu tas par to pasūtīšanu visus dirst ir taisnība?-es jautāju.
-Nu jā! It kā. Vika to pastāstīja tāka tas izklausās labāk nekā bija.-viņš teica.
-Bija vēl sliktāk?-es jautāju.
-Bija tā ka es pirmās trīs dienas ne ēdu ne dzēru ne gulēju ne runāju. Tikai staigāju kā zombijs. Īsi pēc tavas aizbraukšanas atklāju ka esmu eņģelis. Skolā vai mājās vai uz ielas vienīgie vārdi bija ej dirst, ejat dirst, ej izdrāz sevi, negribu neko dzirdēt ej dirst utt. Tad kad sāku ar citiem runāt un neteikt visiem ejat dirst es noslēdzos. It kā runāju, bet kad kāds pacēla tēmu par tevi vai pieminēja tavu vārdu es vienķārši aizgāju. Nespēju bez tevis. Man nebija ar ko runāt. Viņi mani no mājas izvilka tikai pirms nedēļas. Taču es tik un tā staigāju viņiem nopakaļ kā nelaimes čupiņa. Sajūta ka manī ir tukšums kad nav tevis.-viņš teica.
-Zini piedod! Es neuztraucos par tevi. Es pat savā ziņā tevi aizmirsu. Atbrauca Amēlija un Leila, es pārvērtos, uzradās Dilans, pārvērtās Lūks. Tad Lūks pazuda un dēmoni sāk nākt jūrām. Katru dienu viens. Es stājos uz nāves sliekšņa simtiem reižu. Dilanu mēģināja nogalināt neskitāmas reizes. Vairākas reizes biju tik nogirusi ka gulēju 20 un vairāk h. Tad uzradās Keits. Es biju kopā ar viņu. Un tad ar viņu izšķīros un tad bija Dilans un tad atgriezās Lūks. Un tad bija depresija un dzeršana, smēķēšana, asaras, murgi un viss turpinājās tādā garā. Murgi ir vēljoprojām. Asaras ir gatavas spraugties no acīm ārā jebkurā mirklī. Pa vidu bija apmācība un Dilana avārija. Nebija laika un enerģijas visam. Sajūta ka izdzīvoju murgu. Vēlētos tagad pamosties ar vecākiem šeit un saprast ka tas bija sapnis un ka viss ir pa vecam.-es teicu.
-Es nezinu kā tas ir, bet es tevi saprotu. Būšu ar tevi.-viņš teica.
-Paldies Kam! Tu esi labākais draugs kādu jebkurš varētu vēlēties.
-Es zinu!-viņš teica.
Ja kādam interesē Kamerons stāstā būs tikai labākais draugs. Viņi nebūs kopā.

Angels Heart-1.grāmataDonde viven las historias. Descúbrelo ahora