Pamodos ap 11:00. Saģērbos. Ātri pāēdu un devos pie tēva. Man vēl jāiemācās trīs. lietas. Mest nažus un rīkoties ar zobenu. Un ar loku apieties kā profesionālei.
Pēc divām stundaam jau mētājos ar nažiem katru reizi trāpīju tieši sirdī. Tad man tētis iemācīja apieties ar loku. Man bija jāiziet trase. Parādījās vairāki dēmoni. Es divu sekunžu laikā viņiem biju iešāvusi tieši sirdī. Zobenu nepaspēju apgūt. Man parādījās spārni. Dilanam uzbrūk.
-Tēt man jāiet. Man jāsargā mans aizsargājamais!-es teicu.
-Ej vien!-viņš iesaucās. Es aizlidoju pie Dilana. Tur bija Ītans.
-Nu ko man viņam šoreiz izdarīt?-vianš jautāja. Es metu nazi. Trāpīju tieši kreisajā plecā. Tajā rokaa viņam bija nazis kur viņš gribēja iedurt Dilanam kaklā.
-Neko!-es teicu. Viņš izvilka nazi un meta man atpakaļ. Es to noķēru ar roku pat nepieskaroties asmenim.-Nu kas ir. Vairs nav tik viegli ko?-es teicu. Viņš piecēlēs un gatavojaas man mest nazi, bet es iešāvu bultu viņam kājā un viņš nokrita.-Izbaudi sāpes ko nācās piedzīvot man un viņam!-es norādīju uz Dilanu. Es iešāvu bultu viņam tieši tur kur iepriekšējā mūsu tikšanās reizē viņš iedūra Dilanam. Viņam nebija ko eplot un viņš nomira.
-Zī! Ei nost tas bija superīgi. Kur tu iemācījies šaut ar loku un mētāt nažus?-Dilans prasīja. Viņš piecēlās kājās.
-Tas nav pats labākais!-es teicu un izveidoju zibens lodi. Tad iededzu uzguni.
-Wow.-viņš teica.
-Gaidi mani!-es teicu un aizlidoju. Atgriezos ar Braienu un citiem puišiem. Viņi savāca Ītanu un devās.-Ejam pie manis!-es teicu.
-Labi!-viņš teica.
~~~~~~~~~~Manā istabā~~~~~~~~~~
-Kā tu to visu iemācījies? Un kā tas vispār var būt iespējams ka tu pārvaldi elementus?-Dilans jautāja.
-Jo es esmu princese. Mans īstais tēvs nav parasts sargeņģelis. Mans īstais tēvs ir Dievs.-es teicu.-Viņš teica ka princesei jāprot cīnīties, tāpēc viņš man to visu iemācīja. Esmu valdniece. Pārvaldu elementus un viņš man iemācīja kā tos radīt un kā pār tiem valdīt.-es teicu.
-Tu to nopietni?-viņš jautāja.
-Cik vien nopietni ir iespējams!-es teicu.
-Tu laikam esi labākais sargeņģelis, kāds vispār jeblad iespējams!-viņš teica.
-Jā! Varbūt. Es esmu stiprākais un skaistākais srageņģelis!-es teicu.
-Nu nevajag jau būt tik augstprātīgai!-viņš teica.
-Es to nesaku jo pati tā domāju. Tā man teica tēvs. Kad pirmo reizi iegāju pilī visi man paklanījās un kas gāja garām atskatījās. Visi tā domā ka es tāda esmu. To man pateica tēvs un ja viņš tā saka tad tā ir! Dieva vārdu nevar apšaubīt.-es teicu.
-Skaidrs. Atvaino! Bet tā jau arī ir.-viņš teica. Paga Dilans man tikko atdzina ka esmu sakistākais satgeņģelis no visiem? Labi es izlikšos ka to nedzirdēju. Pēdējā laikā Dilans ir dīvains. Es jūtu viņu. Kad viņš ir ar citiem viss ir normāli, kad viņš ir ar mani viņa emocijas ir izteiktākas un sirdspuksti ātrāki. Nezinu kāpēc tā... Vai varētu būt....? Nē! Tas drošvien tikai tāpēc ka esmu viņa sargeņģelis.
-Jā! Bet es tā nejūtos. Pēdējā laikā ir dīvaina sajūta. Kaut kas tevī ir mainījies. Es jūtu.-es teicu.
-Tas nav nekas. Viss ir kārtībā.-viņš teica.
-Labi!-es teicu.-Tev būtu jāiet. Esmu nogurusi.-es teicu.
-Labi atā!-viņš teica un aizgāja. Es zinu ka tas nav nekas un es noskaidrošu kas tas ir.
VOUS LISEZ
Angels Heart-1.grāmata
Roman pour AdolescentsŠis stāsts ir par Zoī, kurai ir 15 un, kura ir palikusi viena pēc vecāku noslepkavošanas. Viņa ir pavisam viena un viņai nav kur palikt, bet, kad viņa atrod vecāku uzrakstītu vēstuli, kas veltīta viņai pēc viņu nāves, viss mainās. Kas notiks vēlāk k...
