Angels Heart-1.grāmata

Lola....kāpēc tu?

~~~~~~~~~~Nākamais rīts~~~~~~~~~
Es izvilkos no gultas pat nepaskatoties pulkstenī. Es iegāju dušā un izmazgāju zobus. Tad uzliku make up kā bildē⬇. Tikai iedomājaties to pašu ar blondiem matiem. Un uzvilku šo un paņēmu somu:

Es nogāju lejā. Sasveicinājos ar visiem un apsēdos pie galda. Es ne ar vienu nerunāju.
-Kas noticis Zī?-jautāja Leila.
-Mēs ar Lūku izšķīrāmies!-es teicu.
-Ko? Kāpēc? Kur ir tas ķēms?-iejaucās Amēlija.
-Nav svarīgi kāpēc. Viņš aizbrauca! Vairāk mūsu skolā neatgriezīsies.!-es teicu.
-Viņam paveicās!-teica Leila.
-Zinh! Kā iet jums?-es jautāju.
-Es esmu kopā ar Kailu!-teica Amēlija.
-Es esmu kopā ar Railiju!-teica Leila. Tas mani pārsteidza.
-Es esmu kopā ar Vendiju!-teica Džošs.
-Man prieks par jums visiem!-es teicu.-Labi es iešu! Man jābrauc pakaļ Dilanam.-es teicu. Es jau biju paēdusi. Es izgāju ārā uzsēdis uz moča un braucu. Pēc divām minūtēm biju pie Dilana. Es parūcināju moci un viņš izskrēja ārā. Es pametu viņam ķiveri!
-Čau! Lec virsū!-es teicu.
-Čau! Hey neskumsti!-viņš teica.
-Kā tu zini ka es skumstu?-es jautāju. Tevi nodod tava acu krāsa. Tā ir pelēka!-viņš teica.
-Skaidrs!-es teicu.-Tu jai zini manu acu krāsu nozīmi. Malacis!-es iedarbināju moci un braucu uz skolu.
~~~~~~~~~~~~Pēc skolas~~~~~~~~~~~
Es aizvedu Dilanu mājās un aizbraucu uz savām mājām tur es noliku moci un gāju ar kājām pie Dilana. Pie Dilana mājas man parādijās spārni. Nu c'mon fas vairs nav nopietni. Es ivilku spārnus un uzskrēju augšā pie Dilana. Tur bija Dilans kurš gulēju zemē u Lūka māsa viņam virsū. Lola....kāpēc tu?
-Kur ir mans brālis māsiņ?-viņa jautāja.
-Lola! Nomierinies un nokāp no Dilana.-es teicu un lēnām tuvojos viņai.
-Un ko tu darīsi?-viņa jautāja.-Raudāsi?-viņa iecirta savus nagus Dilana plecā. Es ieklodzos un sagrābu kreiso plecu.-Es tevi uzskatīju par māsu un tagad mans brālis ir pazudis dēļ tevis.
-Nejau dēļ manis. Nav mana vaina ka viņš mēģināja nogalināt mani un parādījās Dilanam. Viņš nedrīkstēja man uzbrukt un nedrīkstēja pieļaut ka Dilans viņu redz. Mūsu dažādo pasauļu miers ir beidzies.-es teicu. Es izvilku nazi no bikšu kabatas un metos viņai virsū.-Ir divas iespējas kur viņš ir. Bēguļo no karotājiem vai deg sārtā!-es teicu. Es viņai iedūru sirdī. Viņa ir mirusi. Es aizskrēju pie Dilana. Es izdziedēju nagu atstātās brūces.
-Tā bija viņa māsa! Lola! Viņai bija tikai 15. Žēl ka viņas mūžam bija jābeidzas tik ātri.-es teicu.
-Tagad kad Lūks ir pazudis mūs uzmeklēs viņa ģimene?-Dilans jautāja.
-Jā! Sliktākais ir tas ka Lūks ir paša nelabā dēls. Viņa tēvs ir velns.-es teicu.
-Kā tu zini?-Dilans jautāja.
-Mana mamma ir redzējusi velnu un Lūks ir nudien viņam līdzīgs.-es teicu. Tad atlidoja karotāji.
-Vēlviens?-jautājs Braiens.
-Iepriekšējā māsa! Stapcitu kas notika ar iepriekšējo?-es teicu.
-Aizbēga! Zoī nu gan tu esi sapinusies! Tu zini ka pienāks diena kad tev būs darīšana ar pašu nelabo.-viņš teica.
-Braien es zinu! Līdz tai dienai vēl ilgi. Šaubos ka ļidz tai nodzīvošu!-es teicu.
-Tu esi stipra gan nodzīvosi.
-Viņš ir pats nelabais. Pirms nāks viņš atsūtīs visus elles dēmonus.
-Tā tiesa. Bet viņa dēļ darīsi visu!-viņs norādīja uz Dilanu.
-Man tas ir jādara. Es viņu izvēlējos. Tagad man ir jādara mans darbs un tev savējais. Labāk ņem viņu un lido prom.-es norādīju uz Lolu. Viņš tikai pakratīja galvu. Paņēma Lolu un devās prom.
-Kas viņš bija?-Dilans jautāja.
-Braiens. Karotāju vadonis!-es teicu.
-Izskatījās jauns.-Dilans teica.
-Ir jau arī. Viņam ir tikai 23!-es teicu.
-Skaidrs!-teica Dilans.