Dzīve Starp Četrām Baltām Sienām

NODAĻA 23

Vašingtona, psihiatriskā klīnika " Moonlight"
29. novembris, 11:40

   Vēl jo projām atceros dr. Lemona sakumpušo stāvu sev līdzās, viņa nepatīkamos pieskārienus un komentārus. Viņš bija ieradies, lai, kā viņš pats teica, veiktu piespiedu izmeklēšanu, kurā noskaidrotu man nepieciešamos medikamentus un to lietošanas pieļaujamās normas. Jau atkal man bija jāizģērbjas viņa priekšā. Varēju bezspēcīgi mēģināt aizsniegt aizmugurē sažņaugtās halāta lentas, viņš tikai blisināja savas šaurās acis manī un, sakrustojis rokas uz krūtīm, nepacietīgi gaidīja, vēl tam visam piebalsojot ar kāju pirkstgalu sišanu pret grīdu. Labi, ka tur bija Gabija, kura, manu muguru nedaudz pagriežot pret sevi, atraisīja baltās bantes. Kad stāvēju viņa priekšā kaila, nedaudz līgojos, jo vēl nespēju pienācīgi noturēt līdzsvaru, viņš, nedaudz pagājis atpakaļ, ar savu skatienu nopētīja mani no galvas līdz kājām. Pēc šādas rīcības pār manu ķermeni pārslīdēja nepatiku pilns drebulis. Tad viņš apgrieza mani otrādi un atkārtoja savu sākotnējo darbību. Izmeta kaut kādu piezīmi par to, ka izsitumi vairs neklājot manu ķermeni, un nedaudz paspiežot gurnu apvidū ar saviem masīvajiem un aukstajiem pirkstiem, lika man apģērbties. Tad, kaut ko pierakstījis uz baltas lapas, nodiktēja telpā nesen ienākušai medmāsai, ka pagaidām sākotnējos medikamentus var nelietot, jo tā jau esot daudz zāles, kuras jādzer pēc operācijas, bet viņa darbs neesot bijis pie vainas manai rīcībai, zāles nevarējušas nodarīt man neko sliktu, un tās nekādā mērā nevarējušas ietekmēt manu psihi tik tālu, lai es būtu mēģinājusi sev padarīt galu. Tad viņš, neko vairs nesakot, izgāja no telpas.
   Pēc viņa aiziešanas vēl nedaudz aprunājos ar Gabiju, kura visu vizīti bija atradusies pie manis, cenšoties līdzēt kā vien spēj. Uzzināju, ka dr. Lemons esot satraucies ne pa jokam. Visas iestādes galvenie vīri viņam pārmetot to, ka tieši medikamenti esot manī izraisījuši vēlmi sevi nosmacēt. Tā kā viņš ir atbildīgā persona par zāļu izrakstīšanu katram pacientam, ja noskaidrosies, ka tā ir taisnība, viņu atstādināšot no šī augstā amata. Par šo notikumu esot uzzinājuši arī lielākie zāļu iepirkšanas centri, kas jau gadiem pērkot klīnikas medikamentus, un tagad atsakoties no turpmākās sadarbības. Tādējādi klīnikas vadītāji vēl jo strigtāk vēlas pārbaudīt, cik šīs baumas ir patiesas. Jautājot par to, kas šo visu izplatījis, Gabija vien paraustīja plecus, viņai neesot ne jausmas, viņa zināja pateikt vien to, ka tagad klīnika esot pilna ar nepazīstamiem vīriem un sievām, kuri ir ieinteresēti apsekot psihiatriskā klīnikā notiekošo.
   Es noklusēju Gabijai faktu par Barbaru un to, ka neesmu centusies sev pati atņemt dzīvību. Man šī situācija bija ieinteresējusi. Varbūt šī ir iespēja, ka klīnikā kas varētu mainīties. Beigtos šo zāļu ražošana, beigtos arī izmēģinājumi ar nevainīgiem cilvēkiem. Varbūt šī situācija ir arī mazs cerību stariņš manai tikšanai brīvībā. Ja nu noskaidrojas tas, ka tieku šeit turēta pilnīgi vesela? Bet tūlīt mani mazie prieki par varbūtību tikt ārā noplaka, jo vēl jau paliek Robs. Es tak tieku turēta par viņa slepkavu. Ja mani izlaidīs no šejienes, tūlīt iebāzīs aiz cietuma restēm. Vai tas būs labāk? Taču vienalga, ja man ir iespēja mainīt šeit notiekošo, šeit esošo cilvēku likteņus un paglābt viņus no drošas nāves, tad man ir jāpalīdz. Jādara viss, lai noskaidrotos, ka tieši medikamenti mani noveduši pie šī pārsteidzošā soļa – pašnāvības mēģinājuma.
   Arī pusdienu laikā, kad man uz istabiņu tika atnesta paplāte ar zupu, kuras sārtajā šķidrumā peldēja vien pāris burkāna daiviņas, seleriju kāti un zirnīši, nespēju beigt domāt par šo lietu. Kas izplatījis šādas baumas, ka medikamentu iespaidā esmu mēģinājusi izdarīt pašnāvību. Šim cilvēkam ir jābūt ietekmīgam, savādāk tas nebūtu ņemts tik nopietni. Vairāki vīri un sievas, kas pārbauda šeit notiekošo? Tad jau šī informācija ir aizgājusi ne tikai līdz zāļu uzpircējiem, bet arī štatu pārvaldei. Lai arī šī ir privāta klīnika, liela nozīme tās pastāvēšanai ir arī pašai Vašingtonai, kā nekā lielākā daļa šī štata slimo tiek nogādāts tieši šeit.
   Manas pārdomas pārtrauca Marks, kurš, klusi aiz sevis aizverot durvis, bija ienācis istabā.
-Sveika, kā šodien jūties? – viņš noprasīja, apsēžoties uz krēsla līdzās gultai.
-Paldies, jau labāk. – es noteicu, nedaudz pasmaidot.
-Atvaino, ka neatnācu agrāk. Nogurdinošs darbs ar pacientiem. Centos izrauties jau reizes desmit, lai pie tevis atnāktu šorīt, bet visu laiku kaut kas aizkavē.
-Nekas, es taču saprotu. – es draudzīgā tonī noteicu.
-Un jā, tagad patiesais iemesls, kāpēc tik ļoti vēlējos tevi satikt. – Marks noteica un pasniedza man laikraksta izdevumu, kas izrādās visu šo laiku bija atradies viņa rokās.
-Kas tas ir? – es noprasīju, nevērīgi šķirstot tā lapas, līdz atkal biju atgriezusies pie pirmās laikraksta lappuses, un aiz pārsteiguma sastingu. Tās virsraksts vēstīja šādi: “ Psihiatriskās klīnikas “ Moonlight “ paciente mēģina izdarīt pašnāvību ārstu nolaidības dēļ”.
-Tas raksts ir par tevi. – Marks vien piebilda, taču es nespēju ieklausīties viņa vārdos, jo manas acis bija piekaltas tālāk rakstītajam tekstam laikrakstā:
“   23. novembra naktī psihiatriskās klīnikas “ Moonlight “ telpas pāršalca ziņas, ka kāda 21 gadus jauna meitene centusies izdarīt pašnāvību, nosmacējot sevi ar spilvenu. To viņiem paziņojusi meitenes istabas biedrene, kura, redzot viņu bezsamaņā guļot savā gultā, kliegusi un saukusi palīgā. Ārsti veikuši operatīvas darbības, lai glābtu meiteni, kas arī izdevies. Jaunā meitene nogulējusi komā vairākas dienas, kuru rezultātā atteikusies strādāt ir viņas sirds un bijusi nepieciešamība veikt ārkārtas operāciju. Kā stāsta ārsti, tā biju ilgstoša un ļoti smaga. Nesen meitene nākusi pie samaņas un šobrīd atveseļojas klīnikas slimnīcā.
   Meitene ievietota klīnikā  pēc jauna vīrieša noslepkavošanas, kas iespējams izdarīta personu dubultošanās dēļ. Ārsti apgalvo, ka pašnāvību meitene veikusi tieši šī iemesla dēļ, jo sapratusi izdarīto un nespēj ar to vairs sadzīvot. Taču mums ir ienākusi cita informācija, ka šādu rīcību viņa ir pieņēmusi nepareizu medikamentu iespaidā. Kā vēsta 2002. gada ziņas, tad psihiatriskā klīnika “ Moonlight “ sākusi savu medikamentu ražošanu un laišanu apgrozībā. Par to, ka klīnikas medikamenti varējuši nelabvēlīgi ietekmēt meitenes veselību galvenais farmaceits Lemons noliedz. Viņš apgalvo, ka medikamenti katram pacientam tiek rūpīgi piemeklēti, tādējādi pilnībā novēršot šī fakta patiesumu. Turpmāk Lemons atsacījās no jebkādiem komentāriem.
   Šobrīd attiecīgās Vašingtonas iestādes ir uzsākušas izmeklēšanu, lai noskaidrotu šīs situācijas patiesumu. Ekspertīze strādā pie medikamentu pārbaudes. Pagaidām jaunā meitene netiek pratināta veselības apsvērumu dēļ, taču drīzumā tiek plānots noskaidrot visus apstākļus. Turpmāk ziņosim par notiekošo šajā klīnikā un par to vai nevainīgiem cilvēkiem ir  jācieš ārstu nolaidības dēļ.”
Es nolaidu avīžu rakstu sev uz kājām un nesaprašanā vēros uz pretī esošo gaišo sienu. Vēl jo projām nespēju aptvert kādu sensāciju savos 21 gados esmu izveidojusi Vašingtonā.