Deadly | JK

0.30

ℋ

× O n k u l i s i e p a z ī s t S o f i j u

"Mm, kaut kas šeit nav tīrs," mans vīrietis man pie auss nomurmina, pārlaižot atkal skatu pār visu klubu.

Jau bijām divas stundas notērējuši un nebija uzradies, ne Tae, ne Jungkooka onkulis vai tas Fēnikss, kuru gribam noķert. Es jau sāku raizēties.

"Varbūt tavs brālis ir nepatikšanās?" Man bija bail iedomāties trakāko.

Biju no satraukuma pat izdzērusi trīs sidrus, kuri patīkami atvēsināja man rīkli. Tie garšoja kā persiki, viegli un gandrīz bez alkohola, bet ne jau no dzērieniem man galva spieda, drīzāk nervi nedeva man mieru.

"Nedomāju, ka tā. Drīzāk dabūjis sev kādu drostaliņu, kura viņam izklaidē ar privātajām dejām, kādā no blakus VIP telpām," viņa roka mierinoši man glāstīja matus un tas novērsa man mazliet uzmanību, taču man skatiens piekalta viņu pie vietas, kad es sakniebu lūpas dusmās.

" Kā tu to varētu zināt? Bieži nācāt šeit izklaidēties? " Pēkšņas emocijas iziet cauri manai sirdij un es vēroju, kā Jungkooks mazliet atliecas uz atpakaļu, iekārtojoties ērtākā pozā, lai varētu viņam klēpī sēdēt komfortablāk.

Viņa sejā iezogas uzjautrinājums, kad kreisais mutes kaktiņš paceļas mazliet uz augšu, tādā kā smaidā. Man par to tikai jānosprauslājas un es novēršos, lai gan gaidu atbildi tik un tā.

Jūtu viņu vēl mani vērojam kādu brīdi un beigās manu acu redzamībā, viņa roka pastiepjas uz augšu, lai nostraustu dažu matu šķipsnas no maniem deniņiem. Manas acis aiziet uz viņu, kad viņš tās aizliek man aiz auss, viņa tumšais skatiens atmaidzis, kamēr vēro darbību. Noskrienot zosādai par ādu, mana sirds sāk pukstēt arvien ātrāk.

"Ja godīgi?" viņa balss ir zema, pat nebūtu dzirdējusi neko, ja nebūtu skatījusies uz viņa lūpām, " Man nav bijusi neviena, kopš tevis. Es nespēju iedomāties dzīvi bez tevis, mana sirds bija tukša, kad tevi zaudēju iepriekš... Es zināju, ka nevarēšu pieskarties nevienai citai, kā tikai tev. Lai gan zināju, ka vairs neesi manās rokās, es tevi mīlēju vēl aizvien un apsolījos sev nekad vairs nepieskarties kādai citai, jo es jau piederu tev, " Redzot dažādas emocijas viņa skaistajās acīs, es jūtu slapjumu sev uz vaigiem, kad jau viņa pirksti tās pasteidz noslaucīt.

Velns, viņš sabojāja man skropstu tušu!
Kāpēc viņam bija jābūt tik patiesam, tik mīļam?

" Jungkook... " es nevarēju izdabūt vārdus no sevis, jo asaras bira kā negudras. Viņa jūtas bija tik izteiktas, ka es varēju tikai iemīlēties viņā atkal no jauna.

"Shhh, tev nav nekas jāsaka. Tam būs vēl daudz laika, dārgā," apskāvis cieši pie sevis, es paslēpju savu seju viņa kaklā,bet viņam pat neuztrauc, ka man acis slapjas.

Pirms varam ieslīgt klusumā, zema un vēl baisāka balss izskan netālu no mums, bet tik tuvu, ka nav jāmin, ka runātājs ir uzrunājis mūs.

" Nu, nu, nu, mans mīļākais māsas dēls ir ieradies, kāds pārsteigums. Kas gan būtu šī skaistā lēdija, tev pie sāniem?"

Jungkooks uzreiz sastingst, viņa muskuļi saspringt un ir sajūta, ka viņš tūlīt uzies pa gaisu, jo apskāviens paliek ciešāks, taču beigās atslābis, viņš pieliecas man pie auss.

''Spēlē man līdzi, lūdzu,'' pirms varu saprast, par ko tieši un kāpēc, Jungkooks atlaiž mani, bet tik un tā liek man sēdēt viņam klēpī. Es pamanu, ka viņš smaida un tas smaids jau izsaka visu, ko viņš domā par atnācēju.
''Onkuli, sen neesi redzēts,'' balsī ir jūtams nepatiess prieks un kad pagriežu galvu, es ieraugu garu vīrieti tumšā uzvalkā. Man paveras vaļā mute, kad ieraugu cik jauns un diezgan izskatīgs izskatās Jungkooka onkulis.