"Nu, nu, nu," dzirdējusi zemu balsi sev aiz muguras ar ķircinošu toni, es varēju tikai pagriezt galvu uz viņa pusi, lai sastaptu ar viņu acu skatienu, no kura parasti izvairījos.
"Kas?" mana balss bija klusa.
Viņš lēni pasmaidīja.
"Saproti, ka šeit...
"Jungkook! Ko tu dari? Liec mani zemē!" Es iekliedzos, kad mans vīrietis paņem mani uz rokām pirms mājas sliekšņa, kuru nesen tikai iepazinu, kad atbraucām uz jauno privātīpašumu, dziļāk mežos, bet tuvāk pie kalniem.
Savrupmāja bija pietiekami liela, ka to varēja nosaukt par pili.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
Ar nelielu baseinu priekšpagalmā un nožogojumiem, kas bija izdekorēti ar dažādiem ornamentiem un sastādīti dažādi augi gar visām malām, nama jumtu torņi līdzinājās spicām cepurēm Harija Potera stilā. Tuvojoties ziemai, bija vēl aizvien rudens, taču zaļumi apkārt neliecināja gadalaika maiņu dīvainā kārtā.
Man jau bija tikai jāiedomājas, kā nams pa nakti izskatīsies. Ja pa dienu tas dod mājīgu komfortu un lielus plašumus, kur pārvietoties, pa nakti tas dos baisu un vientuļu sajūtu, domājot par briesmām, kas slēpjas kokos. Ļoti piemērots laiks spocīgai sezonai, kas tuvojas drīz.
Bija pagājušas trīs dienas, kopš Jungkooks sarīkoja nelielu ceremoniju, tikai ar mūsu tuvākajiem, lai mēs oficiāli aprecētos, bet tas esot bijis tikai sākums. Jungkooks man apsolīja lielāku un grandiozāku ceremoniju mūsu kāzām, pat ja biju priecīga par to pašu, taču kā viņa karalienei, es esot pelnījusi tikai to labāko.
Ar smagu nopūtu, es padevos viņa vārdiem, saprotot ka nav jēgas ar viņu strīdēties.
Tā nu pēc fotosesijas, kas notika šodien kā jaunlaulātam pārim, biju vēl aizvien kāzu kleitā, kad beidzot varējām atbraukt uz jaunajām mājām, ko Jungkooks bija iegādājies priekš mums. Pārdodot veco namu nemaz nebija tik grūti, jo daudzi antīku mantu vācēji pieteicās nopirkt leģendāro namu, jo tas gadsimtiem piederēja Jungkookam. To stāsti un leģendas, tostarp, vēsture piesaistīja viņus, ar domu izmeklēt katru nišu, lai atrastu kādu dārgumu.
To nopirka četrdesmit piecu gadu vecs vīrietis, vārdā, Kim Lee. Piedāvājis maksāt visvairāk, Jungkooks viņam privātīpašumu pārdeva par 500 miljoniem dolāru, kas bija ļoti milzīga summa. Kad uzzināju cenu, par kādu Kim Lee nopirka to namu, man nebija vārdu ko teikt, nemaz nesākot sev jautāt, kā vispār viņam bija tik daudz naudas.
Jungkooks tikai pašapmierināti smaidīja, smejoties par manu reakciju.
Vienu vārdu sakot, mēs bijām bagāti.
Durvis atverot ar kāju, Jungkooks ciešāk mani piekļauj pie sava ķermeņa, nemaz nedomājot laist mani vaļā. Pieturoties viņam pie pleciem, es sakniebju lūpas, kad Jungkooks apstājas un noliec galvu uz leju, lai tās dedzinošās acis pievērstu manām.
"Tu labi zini, ka līgavainim ir jāienes sava līgava uz rokām, pirms pārkāpjam mājas slieksnim pāri. Tā ir tradicionāla paraža, vai ne tā, Ms. Jeon?" Ar smaidu sejā, man pietvīkst vaigi, kad dzirdu viņu mani saucam par Ms. Jeon, kas ir viņa uzvārds. Tas likumīgi tagad piederēja arī man.
