Deadly | JK

0.23

𝓗

× I e n a i d n i e k s I r T u v u

Mēs tajā pašā vakarā izdomājām atvilkt elpu no visa un atpūsties, kamēr vēl tāda iespēja. Abi bijām atpūtas telpā, kur bija pufi, daudz segas, šūpuļtīkls un logi, pa kuriem vērās skaistais zaļais dārza skats.

Kamēr šūpojos viegli ar datoru rokās, lai turpinātu savu romānu, Jungkooks sēdēja netālu vienā no dīvāniem ar kaut kādiem papīriem rokās un brillēm uz acīm. Visā savā skaistajā glorijā, ar mājas biksēm un melnu T-kreklu, labi parādot viņa muskuļstruktūru. Blakus uz galdiņa bija viņa telefons un glāze vīna, jo pamanīju, ka viņam patika relaksēties ar kādu alkoholisku dzērienu, kad pats nenodarbojās ar melnajiem darbiem un paranormālajiem radījumiem.

Ja godīgi? Man patika šī atmosfēra. Es jutos labāk un komfortablāk, kā vēl nekad. Pat ja mani no sākuma turēja ar varu, es sāku pierast pie viņa klātbūtnes un domas, ka esmu viņam sen pazudusī sieva, pat ja to grūti bija aptvert. Tagad bija daudz savādāk, arī manas jūtas bija mainījušās. Katru reizi, kad putns bija man blakus, es jutu tauriņus vēderā un patīkamu satraukumu. To pat nevarēja izskaidrot. No vienas puses šī bija izdevīga situācija, vismaz es iegūstu prasmes un zināšanas par manu izcelsmi. Atceroties par sevi, citas meitenes ķermenī, man bija jāuzlūko Jungkooks, kurš jau skatījās uz mani.

Man bija jānovēršas ar piesārkušiem vaigiem, bet viņa balss iztrūcināja mierīgo gaisotni,'' Viss kārtībā, Hloja?'' Tajā tonī bija mazs uzjautrinājums.

Brīdi man bija jāsakopo domas, bet ilgi vairs neturēju to slepenībā,'' Tā meitene tajā fotorāmītī... Tā esmu es, vai ne tā?''

''Jā, piedod. Ja tevi tas uztrauc, man izskats tagad nav nozīmīgs, ja tu domā, ka es salīdzinu tevi divās formās. Tu biji skaista tad, bet arī skaista tagad. Par to manas domas nav mainījušās,'' paskaidrojis, es aši paskatījos uz viņu, viņa degošās acis jau dodot man siltumu pa gabalu.

''E - Es nebiju domājusi tā...Vienkārši -''

''Viss kārtībā, mīļā,'' pasmaidījis, viņš nolika papīrus malā un novilka savas rakstāmās brilles sev no acīm, lai to visu uzliktu uz skapīša. Padzēries vīnu, vēl aizvien skatoties uz mani, viņš glāzi nolika atpakaļ vietā un izpletis kājas, izlaidās dīvānā mazliet vairāk uz atpakaļu,'' Nāc šurp, gribu tevi sev blakus,'' pamājis uz mani, es pat nedomādama pametu savu sēžamvietu, kad manas kājas jau kustējās uz viņa pusi.

Tiklīdz biju dažu centimetru attālumā no viņa ceļiem, Jungkooks ar roku pieskārās manai kājai un pievilka mani tuvāk, kad pat aci nepamirkšķinādama, biju viņam klēpī, abas vīrieša rokas man uz gurniem. Man likās, ka mana seja jau bija biešu krāsā.

Viņš maigi notrausa man matus,'' Tik laba un paklausīga meitene, tu man esi. Ja nezinātu, domātu, ka esi jau man pavisam padevusies,'' ar smīnu sejā, man bija jāsakniebj lūpas, lai kaut ko nesmuku viņam nepateiktu.

"Nu, nu," saņēmis manu zodu savā rokā, Jungkookam izdevās pagriezt manu galvu uz viņa pusi, jo biju novērsusies no piktuma," Redzu to dzirksteli tavās acīs, tā ir viena no tavām īpašībām, kāpēc tik ļoti mani piesaisti," zemi nomurminājis, mani sirdspuksti pāatrinājās, kad mūsu lūpas gandrīz saskārās no tuvuma.

Uzlūkojis manu muti, viņš maigi ar īkšķi nobrucināja manu augšlūpu. Likās, ka mana dvēsele pamet manu ķermeni tajā brīdī.

" Saki, Hloja. Ja es dotu tev izvēli iet, tu tādu iespēju ņemtu?" mūsu skatiens sastapās un es biju pazudusi.

"T - Tagad?" es nočukstēju.

Jaunais vīrietis piekrītoši pamāja.

Man uz to brīdi nebija vārdu.
Tu gribi, lai eju prom?