Deadly | JK

0.17

× V e l k a s u z p r o b l ē m ā m

𝓗

Nujā, situācija bija diezgan neveikla šajā brīdī, jo abi viens no otra, tik dažus metrus stāvējām un es varēju tikai blisināt acis, nesaprotošā izteiksmē, bet reizē arī mazliet bija bail, jo tik ļoti nepazinu Jungkooka brāli. Viņš bija labs vai slikts patiesībā? Un zinot, kādā viņš stāvoklī ir, nezināju, vai man bēgt prom, vai kaut kā palīdzēt un turēt lietas skaidras un gaišas.

"Yeah, hey..." pavicinājusi ar roku, vārgā žestā, man uzreiz gribējās ielīst zemē.

Awkward asf.

Taehyung tikai pasmīnēja vairāk un uztaisīja rokas manevru, lai nāku pie viņa, taču es stāvēju kā zemē iemieta, baidoties izkustēties. Nezināju, kā rīkoties, bet tad īpaši vairs to nevajadzēja domāt, tāpēc ka gaisā sāka kaut kas smirdēt pēc deguma. Manas acis aizšāvās uz plīti, kur cepās olas ar visām čaumalām.

"Tev deg!" es asi iesaucos un viss smaids pazuda no Tae sejas, kad viņš uztaisīja "O" veida sejas izteiksmi, gūstot atklāsmi par situāciju.

"Shit," jau atkal dzirdētais vārds tika izteikts, kad viņš ātri pagriezās pret plīti, lai apgrieztu jau sadegušas olas.

Es varēju tikai papurināt galvu, par šo absurdumu. Centusies sevi mierināt, es spēru lēnus soļus uz priekšu, kas nesa mani tuvāk mājas traucētājam. Nonākusi līdz letei, kas šķīra vien mani metru no viņa, jo pats bija aiz tās, skatījos, kā nabaga puisis žēlaini noskatās uz pannu, kur jau viena puse olām bija pilnīgi melna.

"Es tak nevaru atļauties vairāk, viņš mani nositīs," nomurminājis pie sevis skumji, es uzrāvu uzacis uz augšu, mēģinot saprast vārda jēgu.

"Ko tu šeit dari vispār?" mana mute, protams, atvērās, pat man negribot.

It kā atcerējies, ka šeit arī esmu, viņš asi pagriezās uz manu pusi un brīdi lūkojies uz viscaur mani, sāka smīnēt, kā sākumā.
"Tu, baigā vecene esi, ka vēl aizvien šeit esi. Baigi īpaša manam brālim, ne?"

Nezinot, kā atbildēt, Taehyung pats turpināja, neticami pakratot galvu.
"Neredzēju to dienu, kad tā reiz pienāks, bet redz, pierādījums manā priekšā. Kā tad tevi sauc, skaistulīt?" tas bija nevainīgs jautājums un pat ja viņš bija alkohola reibumā, pilnīgi nepazīstams man, jutu, ka viņš nav bīstams un nevēlas ļaunu. Varēju kaut cik uzticēties viņam un arī bija sajūta, ka viņš nemaz nesit man kanti, bet gan diezgan ieinteresēts par apziņu, ka tagad Jungkookam ir sieviete mājā.

"Nu... Hloja," lēni nočukstējusi, par manu dzirdēto, puisim acis uz momentu izpletās, it kā būtu dzirdējis šokējošos jaunumus jebkad mūžā.

Kā transā, Jungkooka brālis pagriezās pret plīti, lai izslēgtu gāzi un noņēma momentā pannu no karstā riņķa. Uzlicis melnās olas uz šķīvja, viņš tās pēctam nolika uz letes sev priekšā un atkal pievērsās man, bet tagad izvairījās no mana skatiena.

"Hloja, tu saki?" tā parasti apjautājies, dzirdēju zem tā dziļāku noti, bet man nebija laika sākt meklēt, ko tas nozīmē un ko viņš man īstenībā nesaka.

"Yeah," ar to iestājās neveikls klusums, bet aizmirsis uzreiz visu, Taehyung pacēla galvu un uzlūkoja mani, pasmaidīdams.

"Nu, prieks, ka mans brālis ir atradis sev kādu, ar ko var pavadīt laiku kopā. Zinu, ka viņš mani neieredz un reti tiekamies, bet tiešām es negribu taisīt problēmas, viņš vienkārši ir stūrgalvīgs un nemāk dalīties ar mani," uztaisījis bēdīgu seju, es sāku skatīties uz viņu daudz savādāk.