Deadly | JK

0.32

H

× T u k š u m s d v ē s e l ē

Bija pagājušas divas dienas, kopš zaudēju savu otro dvēseli. Divas mokošas un garas dienas. Četrdesmit astoņas stundas skatoties no hoteļa balkona uz vietu, kur viss manā acu priekšā pazuda.

Policija bija norobežojusi visu apkārtni, cilvēki nemaz nevarēja tikt tik viegli klāt. Lentes tika nostiprinātas, aizšķērsojot visiem ceļu un skaistais naktsklubs izkūpējis pelnos.

Manas acis piekaltas tikai tur, mans ķermenis pat nebija izkustējies no vietas, ja nu vienīgi tikai tad, kad Tae man lika kaut ko uzēst un aiziet uz tualeti. Likās, ka jau smirdu, neesot bijusi ilgi dušā.

Es jutu viņa žēlamu pret mani. Es to ienīdu, jo negribēju pieņemt faktu, ka esmu zaudējusi savu Fēniksu. Manas acis jau tā bija nogurušas no raudāšanas.

"Viņš ir dzīvs, es zinu. Jungkooks tik viegli nepadotos, zinot, ka esmu vēl šeit. Tikai vajag vairāk laika, lai viss atgrieztos kā agrāk," nočukstēju sev, mani vārdi lidinoties gaisā, ar nieka cerības auklu.

Sažmiegusi rokas dūrēs, manas acis aiztaisījās ciet, jūtot liegi vēju sev matos, manas kājas jau notirpušas sēžot vienā un tajā pašā pozā.

Viņa putns bija stiprs, kurš izdzīvo katru nāvi. Arī šoreiz viņš augšāmcelsies. Maza cerība un ticība tam bija vienīgās lietas, kas mani uzturēja pie dzīvības, jo elpot bija smagi, kā vēl nekad.

Manas acis atsprāga vaļā, kad kaut ko pēkšņi atcerējos. Jungkooka vārdi izskrēja caur manu prātu, kā sāpoša atmiņa.

" Kā tā aktivizējas? "

Mans putns pašķielē uz mani un pasmaida," Ar īpašiem vārdiem, kuri jāizteic naktī, kad ir uzlēcis asins mēnesis, tāds kā rituāls jāveic. Ir vajadzīgas upura asinis. "

"TAE!"

"Kas ir! Kas noticis!?" Putna brālis izskrien uz balkona, ieraugot mani vēl aizvien uz ceļiem, kad paskatās uz mani kā uz jukušo, nesaprotot kāpēc tā kliedzu.

Mani vārdi iesprūst kaklā, kad cenšos sakopot savas domas, " Jungkooks teica, ka lai lode aktivizētos, vajadzīgas upura asinis un jāuzlēc asins mēnesim naktī, kad viņš izsaka īpašos vārdus. Vai viņš to izdarīja?"

Taehyung sarauc uzacis," Domā, ka rituāls netika veikts pareizi?"

Es pamāju ar galvu, lai gan tas bija šaubīgs mājiens, " Neatceros, ka tajā naktī būtu bijis asins mēnesis, vai tad visas debesis nebūtu ar sarkanu nokrāsu? Un par tām upura asinīm...viņam vajadzēja kādu nogalināt, lai tas izdotos, vai ne tā?"

Taehyung skatās uz mani izbrīnā, " Ja tā padomā, vispār jā, tagad ļoti labi atceros to nakti, bet par rituālu darbībām nemaz neesmu domājis."

"Bet ja tas neizdevās, kāpēc tad tur viss uzgāja gaisā? Kur ir Jungkooks?!" es jau biju histērijā.

"Es nezinu, saulīt, es tiešām nezinu," karaļa brālis pats bija gandrīz vai uz asarām, noraugoties debesīs pa logu ar skumju skatienu un es atmaigu. Labi zināju, ka ne tikai es biju satricināta ar šiem traģiskiem notikumiem, bet arī viņa brālis. Vismaz viņš bija līdzās visus tos gadus, kad es nebiju blakām.

"Piedod, Tae, ka tā paceļu balsi, es vienkārši nesaprotu...kaut es varētu atgriezties laikā un visu pārvērst par labu," es smagi nopūtos un piecēlos kājās.

Gandrīz ceļiem saļogoties, es noturēju sevi pie margām, saprotot, ka manas kājas ir kā divi dārzeņi, no vietas visu laiku sēžot un nekur neejot, tāpēc bija grūti iesākt kustēties.