Deadly | JK

0.11

× E m o c i j a s

𝓗

"Jungkook? Tu esi iekšā?" pieklauvējusi pie darba istabas durvīm, es gaidīju atbildi, bet pagāja viena, divas sekundes, atbildes tomēr nebija. Paraustījusi rokturi, es sapratu, ka tās ir aizslēgtas.

Saraukusi uzacis, es nesaprotoši atkāpos vienu soli atpakaļ un tad pasmaidīju, skatoties uz durvīm.

"Labi! Ja jau patīk vienam būt, tad jau neiebilsti, ja iziešu laukā!" uzsaukusi skaļāk, lai cauri durvīm ir dzirdama mana balss, es smīnot pavīpsnāju un apgriezos apkārt, lai beidzot varētu tikt prom, bet mana elpa aizrāvās, tiklīdz sadzirdēju dušu pilnā sparā darbojamies vannasistabā, kura tieši bija pretī darba istabai. Durvis bija pievērtas mazliet, bet ne tik lai kaut ko ieraudzītu.

Nesapratusi, kas notiek, jo bija jautājums, kurš gan varētu mazgāties, ja pats nama saimnieks ir savā ofisā. Piegājusi tuvāk durvīm, es maigi ar pirkstu uzspiedu uz gludo virsmu, lai pašķielētu iekšā. Tiko mana redze saprata, ko ieraudzījusi, man atpletās mute vaļā no šoka.

Nāve noteikti nebija darba istabā.

Jaunais vīrietis bija visa vaininieks, kad sapratu beidzot, ka viņš ir duškabīnē, kurai puse no stikla durvīm bija vaļā. Nemaz nesatraucies par savu ķermeņa kailumu vai par traucētājiem, kuri slepeni var noskatīties uz viņu.

Viņš nolika abas rokas uz baltās flīžu sienas, tās atstutējot visā platumā, ļaujot tvaicīgajam ūdenim viņu padarīt pavisam slapju, kamēr tas nolīst pāri viņa platajai mugurai, kas bija pārklāta vienreizējos tetovējumos, no muskuļainās sēžamvietas līdz pat uz leju spēcīgajiem apakšstilbiem.

Mana mute kļuva sausa, kā tuksnesis, es nevarēju pakustēties no vietas, redzot viņu tādā paskatā,kad viņš izlieca savu kaklu uz atpakaļu, vēnu muskuļiem saspringstot.

Nolicis galvu zem tvaicējošā ūdens, viņa acis bija aizvērtas, kad viņa rupjā balss pārsteidza mani no apkaunojošās skatīšanās.
"Tu vari pievienoties man, ja vēlies."

Viņš pat nebija atvēris savas acis, lai paskatītos uz mani. Tomēr, es vēl aizvien nevarēju izkustēties no vietas, aizsapņojusies par viņa spēcīgo, vīrišķīgo skaistumu - ar rētām, kuras par brīnumu pirmo reizi ieraudzīju, skatoties tuvāk, brūcēm, kuras nevarētu pamanīt, ja dziļi neskaties ar vērību. Kas ar mani lēcies?

" Es tevi saucu. Tu man neatbildēji. "
Lai gan es mēģināju slēpt trīci savā balsī, es nespēju. Nekādi.

Nesteidzoties, viņš izslēdza dušai krānu un atvēra dušas durvis vaļā, izkāpjot uz balto paklāju. Es nevarēju paelpot, manas krūtis cilājās tik ātri, kā vēl nekad, tomēr es nevarēju dabūt pietiekami daudz skābekļa savās plaušās. Vai varbūt to bija par daudz.

Sastingstot, es skatījos uz viņa lielisko ķermeni, kā tas izslejas pilnā garumā. Pat ja tas bija neiespējams izskaidrojums tajā brīdī, likās, ka viņš ir vēl lielāks nekā parasti.

Tumšas un mirdzošas acis noskatījās uz mani ar tādu ciešu skatienu, ka nebija laika ievilkt elpu, kad paņēmis melnu dvieli no sienas, kurš bija smuki izkarināts, aptina to ap sevi, tagad paslēpjot visus dārgumus, lai cik apkaunojoši tas nebūtu. Nosedzis apakšdaļu, tagad kārdinot tikai ar augšdaļu, noskatījos, kā viņš noglauž savus slapjos matus uz aizmuguri un pieiet pie spoguļa, paņemot pēc skūšanās līdzekļus.

"Labi zini, ka ar mani nevar spēlēties. Diez ko labi nebūs, ja man draudēsi ar aiziešanu," viņa balss atkal ierunājās un es momentā piesarku kā biete, uzreiz vainīga, bet tajā pašā laikā dusmīga, ka viņš var mani viegli izrīkot kad vien vēlas.