"Nu, nu, nu," dzirdējusi zemu balsi sev aiz muguras ar ķircinošu toni, es varēju tikai pagriezt galvu uz viņa pusi, lai sastaptu ar viņu acu skatienu, no kura parasti izvairījos.
"Kas?" mana balss bija klusa.
Viņš lēni pasmaidīja.
"Saproti, ka šeit...
Kad bija pienācis jau vakars pēc vairākām stundām, es atradu sevi romantiskā vannā, ko bija sarīkojuši nama saimnieka mājkalpotāji, pirms došanās prom uz savām mājām, lai mēs ar Jungkooku būtu vieni.
Arī vannasistaba bija karaliski skaista, tieši piemērota guļamistabai, kura atradās aiz durvīm, otrā pusē.
¡Ay! Esta imagen no sigue nuestras pautas de contenido. Para continuar la publicación, intente quitarla o subir otra.
Viss maigos toņos, ar sarkanām ziedlapiņām izgreznots, visi bija pārūpējušies, lai mums ir vienreizējā nakts pēc kāzām.
Jūtusi rokas ap mani, es ļaujos tām mani cieši turēt, lai jūtos drošāk. Pēc aktivitātēm, caur kurām Jungkooks mani vienkārši gandrīz nobeidza, mans ķermenis bija bez spēka, lai varētu pakustēties.
Sarkanais rožlapiņu ūdens viegli ieskauj mūsu augumus siltā komfortā, kad dedzinošas lūpas maigi noskūpsta man ausi.
"Kā Tu jūties?"
Es aiztaisu acis ciet, gandrīz aizmirstot viņam atbildēt, kad viņš turpina glāstīt manu ādu ar savām lūpām," Mēs šo nedarīsim vismaz kādas divas nedēļas. Es vairs nevaru pacelt pat pirkstu."
Man pat nebija spēka just kaunu sevī, kad mans vīrs dobji iesmejas man gar ausi," Mazā, Tev nekas nav jādara. Es jau teicu, ka parūpēšos par tevi. Jūties, kā karaliene. Taču..." apstājies, es gaidu viņa atbildi, taču to nesagaidu, jo iestājas klusums.
Ar grūtībām, es piespiežu pagriest savu galvu uz viņa pusi," Taču, kas?"
Pirms paspēju apjēgt, viņš maigi satver manu kaklu un noskūpsta mani. Kad jutis, ka man vairs nav elpas, viņš atraujas no manis un atspiež savu pieri pret manējo.
"Taču es nevaru apsolīt, ka atturēšos no Tevis. Tu esi pārāk kārdinoša," pirms varu atbildēt protestu, viņš atkal mani apklusina ar lūpām.
Devis man žēlastību pēc vairākām minūtēm, kad jau jūtos karsti, viņš atraujas un pierauj mani tuvāk starp viņa kājām, liekot man atliekt galvu gar viņu, kad pats paslēpj savu seju manos matos gar kaklu un plecu, dziļi ieelpojot manu saldo aromātu savā degunā, kas jau reibina viņu.
"Tu mani padarīsi traku. Kā lai es turpinu strādāt, zinot, ka būsi mājās un gaidīsi mani? Man jau tagad Tevis pietrūkst," smagi nopūties, es jūtu visas emocijas caur mūsu saikni, tāpēc es nevaru neiesmieties.
"Beidz, es esmu šeit ar tevi. Tu jau esi kā apsēsts. Nav veselīgi arī visu laiku būt kopā," lai gan to teicu, manas domas par to bija tieši otrādi. Man bija bail, ka tā biju es, kurai pietrūks viņš visvairāk.
Tagad, kad esmu atguvusi viņu atpakaļ, domājot, ka vairs nekad viņu neredzēšu, es negribēju vairs palikt viena, baidoties, ka viņš atkal mani pametīs, ja atkal briesmas mums draud. Es nevarētu tam atkal iet cauri. Tagad es saprotu, kā tas ir zaudēt savu mīļoto.
