Deadly | JK

0.18

× V ē s t u r e s s t u n d a

_________________________________________

She's a thunderstorm wrapped in beautiful flesh, looking to be felt and understood in a world that loves sunny days.

________________________________________

𝓗

Ieejot istabā, man sākās drebuļi, nezinot, ko sagaidīt no paša Fēniksa. Protams, viņš teica, ka nekad nedarīšot man pāri un es jutos droši viņa tuvumā, taču tas neaizliedza man just bailes, kuras jau izplatījās pa visu manu ķermeni.

Aiz manis netālu aiztaisījās durvis ciet un es sapratu, ka viņš jau ir aiz manis.

"Sēdies," Jungkooks zemi ierunājās un man pat negribot uzreiz kājas paklausīja, lai es aizietu uz gultas galu un momentā apsēdos ar skatienu pret viņu, ieraugot pašu atspiežamies pret durvīm, sakrustojot rokas uz krūtīm.

Viņa skatiens jau mani dedzināja, tāpēc noliecu galvu uz leju, satverot savas blūzes apakšmalu. Ieradums, kad biju nervoza.

Brīdi ilga klusums.

"Stāsti man visu no sākuma, Hloja," beidzot izdzirdējusi viņa nopietno toni, es smagi noriju siekalas.

"Nav ko..." centusies iebilst, jo tiešām nebija ko īsti stāstīt, putns pēkšņi ierūcās kā dzīvnieks.

"Neliec man to atkārtot. Stāsti, lūdzu," lai dabūtu no manis reakciju un vārdus, nobrīnījos, ka viņam pat ir tik cieņa pret mani, lai izmantotu savas manieres.

Man bija smagi jānopūšas.
"Es biju visu laiku viena, skatījos filmas un vienkārši sēdēju datorā, šajā pat gultā, kad izdzirdēju troksni. Nodomājusi, ka kāds ielauzies mājās, paņēmu dekoratīvo pudeli, sevis aizsardzībai, devos uz to pusi, kur bija skaņas. Nonācu līdz virtuvei un ieraudzīju tur tavu brāli. Galīgi piedzēries taisīja sev ēst. Viņš man teica, ka esot nācis ciemos pie tevis un nodomājis, ka neviena nav, izlēma pagaidīt un pa to laiku kaut ko uztaisīt. Nekas īsti nenotika, es jau teicu, " skaidrojusi kaut cik skaidri un gaiši, visu īsumā, lai mani saprot, Jungkooks tikai palika dusmīgāks, pat ieraudzīju vaiga muskuli noraustamies.

Kas viņam lēcies visu laiku, saistībā ar savu brāli?
Vai tas bija par to, ko Tae viņam teica? Viņi kādu nevarēja izglābt iepriekš? Vismaz no viņa teiktā es kaut ko tādu sapratu, bet nebiju tik droša, ka tādi jautājumi, lai rastu atbildes, mani sagaidīs ar pozitīvu reakciju, lai man izstāstītu visu, kā bijis.

Bet vai tad viņš neteica, ka esi karaliene? Tas nebūtu gana iemesls, lai būtu tiesības uzzināt par savu karali un viņa pagātni?

Nē. Lai nu ko, tam es vēl nebiju gatava.

"Par ko tu tagad domā?" iztrūkusies no savām domām, ar izplestām acīm skatījos, kā tumšais jaunais vīrietis nostājas taisni un nāk manā virzienā. Pirms varēju saprast, kas viņam padomā, Jungkooks jau bija apsēdies blakus un vienā momentā, ja sēdēju atsevišķi, tad nākamajā, tiku pacelta aiz vidukļa un iesēdināta viņam klēpī, kā tāds bērns - princeses stilā, ar kājām pāri viņa ceļiem.

"Ko tu dari??" gandrīz aizrijusies no šoka, jutu viņa tvērienu ap mani, piekļaujot mani tik cieši klāt, ka nebija vairs iespējams kādam mums starpā tikt.

Novilcis apmetni, jau ātrāku laiku pirms, viņam tagad mugurā bija tikai melns T-krekls un melnas bikses. Mati bija izspūruši uz visām pusēm, bet tāds skats pat labāk viņam piestāvēja. Vienkārši un ikdienišķi, it kā būtu parasts cilvēks, mirstīgo pasaulē.