"Nu, nu, nu," dzirdējusi zemu balsi sev aiz muguras ar ķircinošu toni, es varēju tikai pagriezt galvu uz viņa pusi, lai sastaptu ar viņu acu skatienu, no kura parasti izvairījos.
"Kas?" mana balss bija klusa.
Viņš lēni pasmaidīja.
"Saproti, ka šeit...
Mans prāts bija galīgi sagriezies lielā haosā, izdzirdot no svešinieka šos vārdus. Kādu zāli viņš izpīpējis, murgojot, ko tādu?
"Pag ko?" es izpletu acis, no šoka un biju lielā nesaprašanā.
Jungkooks atliecās no manis uz atpakaļu, dodot man atkal to intensīvo skatienu, redzot, kā viņam acīs uguntiņas pilnīgi uzliesmo. Devis man smaidu, viņš atvēra vaļā muti.
"Zinu, ka neesi lietas kursā, par to ko tagad saku, bet zini, ka runāju taisnību. Tad kā tu izskaidro šo?" pacēlis savu roku, viņš ar pirkstu galiem maigi man noglāstīja ādu uz sejas. Man uzreiz uzmetās patīkama zosāda, dodot man ķermenim viscauri elektrošoka sajūtas, bet tās bija tik labas, ka pilnīgi aizvēru acis labsajūtā. Pat nemanot es piekļāvos viņam tuvāk, atkal kā tāds magnēts.
"Yeah, tas ir tas par ko es runāju, mazā..." klusi nomurminājis, es jutu caur viņa krūškurvi tādu kā murrāšanu, it kā viņš būtu kaķis, kas būtu tiko dabūjis gardumu un uzmanību no sava saimnieka.
Manas acis uzreiz atvērās un es atgāju no tā transa stāvokļa, it kā nesaprotot, kas notika. Atgrūdusi viņu nost ar spēku, es laikam viņu pārsteidzu nesagatavotu, jo pats uzreiz atkāpās, paskatoties uz mani, ar apjukušu skatienu.
Es smagi izelpoju un tikai tad sapratu, ka biju aizturējusi elpu. Man vajadzēja gaisu un ātri, bet tas nebija iespējams, ja esmu viņa klātbūtnē, šajā spokainajā mājā un pilnīgi viņa ieslodzījumā. Okey, varbūt ne gluži, ja varu tik un tā iet prom, bet likās, ka manas domas ir galīgi sajauktas un es vairs nezināju, ko darīt.
"Man vajag... Man vajag pabūt vienai. Lūdzu," zināju, ka prasu stulbāko, zinādama, ka man vajag tikt pavisam prom no šejienes, taču es biju kā noburta, jo tāda doma mani biedēja. Es gribēju zināt, kā viņš var izturēt manu pieskārienu un, protams, vajadzēja atbildes uz daudzajiem jautājumiem.
Jungkooks palika nopietns, uztaisīdams tukšu skatienu uz brīdi, it kā cenzdamies nomierināties, bet beigās vāji pasmaidīja. "Protams. Kā vēlies. Vari droši iziet dārzā, tur ir jauka vieta domām, tāpēc seko man," nepagaidījis nemaz atbildi, es varēju tikai iet nopakaļ viņam, ziņkārības pēc.
Mazliet licis pagaidīt, kamēr viņš ātri apģērbjas, mēs varējām doties ārā.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
Saule jau bija uzlekusi, kad izgājām ārā, tāpēc rīts izskatījās vienkārši vienreizējs un man palika mute vaļā, kad viņš mani izveda ārā. Otrupus mājai, kur slēpās lielais puķu dārzs, viss izskatījās kā citā pasaulē. Pavisam ne tā kā naktī, kad skaties uz spokaino māju.
Visur bija krāšņas krāsas. Rozes, Lilijas, Tulpes, Ceriņu krūmi, Lielie Japāņu ķiršu koki, Magnolijas un vēl citas puķes.
Es nemaz nebūtu iedomājusies, ka kaut kas tāds slēpjas aiz lielās spoku mājas. Tas bija pavisam liels pārsteigums.
