Deadly | JK

0.31

𝓙

× K l u s u m s  p i r m s  v ē t r a s

What the hell?

Paceļoties gaisā, ar saviem lielajiem spārniem, likās, ka mans putns iznes uz āru tādu enerģiju, ka pašam uz momentu tas bija kas jauns, bet zināju, ka tās bija emocijas, kuras izlaida manu dabu brīvībā.

Pārsteigums. Šoks. Dusmas un tad bailes. Bail, ka cīņas laikā var kaut kas Hlojai notikt, bet tagad nebija laika, es liku viņai paslēpties un klubs jau bija iztīrīts no visiem cilvēkiem, kuri aizlaidās bailēs, tāpēc bija vieglāk tikt pie sava galvenā mērķa pašlaik.

Ierēcies, no manas mutes izlaidās uguns, mani spārni ar lielāku enerģiju aiznesa mani uz priekšu, tieši pretī ienaidniekam. Ieraugot mani, otrs Fēnikss ierēcās un caur mani izgāja sāpes deniņos, kad sadzirdēju citu balsi.

Prieks, ka beidzot tiekamies, brāli

What? Uz momentu tas mani novērsa uzmanību, bet es izlaidu uguni pirms viņš var to pirmais izdarīt.

Ko tas nozīmē, sasodīts? Kāpēc tu tik uzstājīgi vēlies mani nogalināt?
Es biju neziņā, jo vajadzēja no viņa izdabūt ārā galvenos motīvus.

Caur mūsu linku varēju just, ka viņš smejas, pirms atbild.

Tu atņēmi visu man. Mana bērnība bija nožēlojama, tevis dēļ un tagad ir laiks tev to samaksāt.
Viņa putna acis iedegās un es knapi paspēju palidot malā, pirms uguns izspostīja klubu, tieši aiz manis, kur tiko biju un caur mani izskrēja lielas bailes, kad izdzirdēju kliedzienu. Ļoti pazīstamu kliedzienu.

Mana putna lielā galva aši pagriezās pret to vietu, kur atstāju Hloju un redzu, ka viņa izmukusi no slēpšanās vietas. Viņa ir iesprostota starp bāru un uguns liesmām.

Nē!

Es redzēju tikai sarkanu. Hloja izskatījās nobijusies, viņai nebija izejas un tā bija tikai mana vaina. Taisījies lidot uz viņas pusi, es tiku ar spēku pagrūsts un mans viens spārns atsitās pret sienu. Sāpes izgāja cauri, jo sapratu, ka vismaz kāds kauls ir salūzis, bet es nevarēju padoties, mana prioritāte bija Hloja.

Cīnies, brāli! Neesi gļēvulis!

Otrs Fēnikss atkal ierēcās un metās otru reizi virsū. Šoreiz es biju sagatavots un ar saviem ilkņiem iekodu viņam sānā. Mēs viscaur bijām ugunī, bet tā bija mūsu patiesā daba. Uguns mūs vienoja.

Sapratis, ka uz dažām sekundēm esmu viņam novērsis uzmanību, es pagriezos un metos uz Hlojas pusi, pirms nav par vēlu. Viņa, protams, kliedza, jo skats noteikti nebija patīkams, ja liels putns tev lido tieši pretī, bet es aiztaisīju acis un sasēju mūsu linku, ko nebijām izmantojuši.

Uzticies man, es tevi dabūšu no šejienes ārā

Nosūtījis savu siltumu un drošumu viņai mentāli, es pamanīju, ka Hloja šokēti skatās uz mani, bet necenšas vairs nekur bēgt un ir palikusi klusa. Tāpat viņai nebūtu izejas.

Pirms viņa saprot, kas notiek, es jau esmu atlidojis pie viņas un ar savu lielo muti maigi viņu satveru savos zobos. Uzlicis aizsarglauku ķermenim, lai uguns viņai nenodara pāri, es dzirdēju, ka aiz manis otrs Fēnikss ir noskaities. Vairs nebija laika, vajadzēja rīkoties ātri.

"Hey! Hey! Kookie! Šeit! Atstā viņu man!" netālu no izejas izdzirdēju arī savu otro brāli Taehyung. Nemanāmi atslābis, mani spārni uzdeva enerģiju un ātrumu, lai tiktu pie viņa.