Deadly | JK

0.9

× D e j a V u

𝓗

Iedevis mums ekstra drēbes - man rezervei no vectēva skapja, kur glabāju tās, kad nācu ciemos un pats iedevis savas, ar kurām mēs paliktu atkal sausi, pēc lietus, beidzot visi nonācām kopā.

"Nu, tātad, mīlnieki. Pastāstiet tad kā jūs iepazināties, esmu diezgan priecīgs, ka Hloja sev atradusi kādu, viņa ir diezgan kautrīga tādā ziņā," lepni pasmaidījis, tajā slēpās arī nepateikta doma, ko uzreiz sapratu, bet mans vectēvs skatījās uz mums kā mazs priecīgs bērns, gaidot no mums abiem atbildi un paskaidrojumus.

Kamēr bijām iekārtojušies dīvānā, viņa darba kabinetā un pats sēdēja otrā pusē uz mīksta krēsla, es jutu, ka nomiršu uz vietas, jo man iekšēji bija panika, par to kas tagad notiek un ko teikšu, jo nezināju, vai varu samelot vairāk, par to ko jau pirms tam teicu. Man bija nepatikšanas, bet izskatījās, ka Jungkookam tas nesatrauc. Ar vieglu smaidu sejā, es knapi atļāvu viņam sēdēt man tuvu blakus, turot savu roku uz manas kājas. Mūsu ādām saskaroties, jau atkal likās, ka man ir tik karsts un labi, kā vēl nekad. Es sevi ienīdu par to.

Centusies palikt mierīga, izliekoties, ka viss ir kārtībā, es vārgi izspiedu smaidu.
"Nuuu, tas ir diezgan interesants stāsts, kā mēs iepazināmies. Varbūt Jungkooks var pastāstīt, jo man diezgan atmiņa nav laba," iesmējusies, es pašķielēju uz savu sēdekļa partneri, ar domu, lai viņš palīdz no šīs ķezas mums izkulties un man nebija ne prātā izdomāt uz vietas stāstu, kā iepazināmies.

Fēniksa mutes kaktiņi pacēlās uz augšu, kad viņš noķēra manu izmisīgo skatienu, mierinoši satverot ciešāk manu kāju. Es knapi apspiedu pārsteigtu skaņu,kad noskatījos kā viņš pagriežas pret manu vectētiņu, kurš jau mūs cītīgi vēroja, lai iesāktu beidzot stāstīt.

"Sāksim ar to, ka man nebija ne prātā būt kādās attiecībās, bet kad pirmo reizi ieraudzīju jūsu mazmeitu, es biju kā noburts," viņa acis nolaidās uz mani un es jau biju aizturējusi elpu, negaidot, ka viņš ko tādu teiks, pat ja noteikti tie bija meli.
"Viņa burtiski man aizrāva elpu, kad pirmo reizi viņu ieraudzīju un iepazinu. Viņa likās jaukākais eņģelis, ko esmu jebkad iepazinis," turpinājis, es sarkastiski un joka pēc iesmējos.

"Un kas tad tagad esmu - velns? Ha ha." Gaidījusi, ka viņš pasmiesies, Jungkooks tikai skatījās uz mani ar nopietnu un intensīvu skatienu.

"Nē, tu esi mana Dieviete," kad to pateicis, istabā iestājās neveikls klusums, kad es gandrīz sāku klepot no šoka, bet vajadzēja spēlēt līdzi, citādāk mans vectēvs, ko nojaustu. Piesarkusi kā biete, es maigi viņam iedunkāju.

"Beidz, neesi tik sierīgs," nomurminājusi, es aizgriezos prom, lai neredz, ka man kāds efekts ir no tiem vārdiem, bet tik un tā jutu, ka viņš dedzina mani ar savu skatienu.

Vectēvs tikai smaidīja vēl platāk.
"Aww, jūs esat tik mīļi. Kur tad bija tā laimīgā vieta, kur satikāties?"

Uzreiz atmiņā atsauca tā nakts, kad rāpos pāri lielajiem mājas vārtiem, lai uzzinātu kas slēpjas noslēpumainajā mājā, par kuru tika stāstītas leģendas. Protams, neatceros baigi uz beigām neko, bet viņa balsi nevarēja aizmirst, kad ieslīgu dziļā miegā, dēļ sāpēm kas man bija, kad tiku ievainota, burtiski nolidojot no vārtu margām. Lai gan zināju, ka šādu situāciju nemaz nevar stāstīt, es ļāvu Jungkookam turpināt.

"Aha, jā, atceros... Tā bija diezgan silta diena. Notika pilsētas festivāli un vienā no tiem tika rīkots karnevāls, par kuru visi ļaudis runāja. Protams, devos skatīties, kāda tur jautrība, pat ja pats nebiju diezgan sajūsmā ar tādām izklaidēm, taču padomāju, kāpēc ne. Un runājot par to, kā tas viss iesākās, nu...teiksim,ka diezgan interesanta situācija mums bija," iesmējies, it kā iekšēji zinātu kādu noslēpumu, es ļāvos pašķielēt, lai tikai pamanītu, ka viņš skatās kaut kur tālumā, it kā atceroties kaut ko, kas bijis viņam ļoti īpaš.