Deadly | JK

0.35

ℋ

x  M s.  J e o n

Pārģērbusies savās drēbēs pēc mūsu sarunas, es uzvilku brūnus rūtainus šortus, baltas garas zeķes un adītu baltu topiņu, lai esmu kaut cik piemēroti aizklāta.

Kad paskatījos spogulī, man uzmanība aizgāja uz manu kaklu. Paliecot to sānis, es izdvesu pārsteigtu elpas dvesu, kad ieraudzīju, ko šokējošu.

Tā vieta, kur man putns iekoda, tur bija izveidojusies rēta, nē, drīzāk, tetovējums putna veidolā. Mazliet iededzis oranžos toņos, tas bija melns kā pelni. Maigi tam pieskaroties, sajutu siltumu sevī un es zināju, ka Jungkooks mani jūt, tāpat kā es viņu. Tagad starp mums vairs nebija noslēpumi, ja neskaita manas neskaidrās atmiņas no iepriekšējās dzīves.

Atgriezusies virtuvē, Taehyung bija atpakaļ pie galda un Jungkooks vēl aizvien sēdēja kā iepriekš krēslā, taču šoreiz dzēra kafiju.

Pasmaidījusi Tae virzienā, es devos pie viņiem," Labrīt vēlreiz. Piedod par to, ka tevi izdzinām."

Taehyung varīgi palūkojās uz savu brāli, bet izspieda mazu smaidu," Viss kārtībā. Tā nebija Tava vaina."

Nostājusies pie Jungkooka, es nozagu zemeni, kas bija uz galda traukā pa vidu," Tātad, esam beidzot kopā. Kāds ir nākamais plāns? Mums vairs nav ienaidnieku, kas vēlas mūs nogalināt?" Norijusi saldo zemeni, es pašķielēju uz savu vīrieti, kurš jau skatījās uz mani, bet viņas acis bija uz maniem šortiem.

"Hey!" Noknikšķinājusi pirkstus viņam pie sejas, tās acis jau liesmo, kad viņš pievērš man uzmanību. Nolicis savu kafijas tasi uz galda, viņš parauj mani aiz gurniem un man neatlika nekas cits kā iekrist viņam klēpī, ar muguru pret viņa krūškurvi.

Es sastopu Taehyung neveiklās acis, kaunam ielijot man vaigos, kad jūtu Jungkooka rokas ap mani.

"Tu pārāk daudz uzdrošinies cita vīrieša klātbūtnē, mazā. Es sāku domāt, ka speciāli gribi mani nokaitināt," viņa balss nomurmina man pie auss un es jūtu viņa acis uz Tae, ar domu, lai neuzdrīkstas uz mani skatīties kā nevajadzētu.

"Tu vari izbeigt?" Es nobolu acis, jūtot viņa emocijas starp mūsu saikni un arī paskatos uz Tae," Viņš vienmēr šāds ir bijis ar mani Tavā klātbūtnē? Tāda sajūta, ka Tu mani nozagsi tiklīdz viņš nav blakus," par maniem vārdiem, Jungkooks norūca, iekožot man kaklā, tieši labā pusē, kur bija mūsu saiknes tetovējums. Tas izraisīja manī pārāk labas sajūtas, ko centos apslēpt savā sejas izteiksmē, lai neredz, ka man ir kāds efekts.

Viņa brālis kaitinoši novaidējās," Kookie, man Tava meitene neinteresē. Viņa man ir kā māsa, beidz uzvesties kā zvērs," tad viņš pievēršas man ar smaidu," Un jā, viņš vispār nav mainījies kopš tevi zaudēja. Tāda sajūta, ka esi viņam īpašums. Nav jau tā ka Tev nepatika, taču nezinu kā tagad," paraustījis plecus, es sakrustoju rokas un atliecos pret Jungkooku, iekrītot viņa apskāvienā daudz dziļāk.

"Dzirdēji Jungkook? Tu pret mani uzvedies kā zvērs. Tev vispār nav manieres?" Pasmīnējusi, Fēnikss tikai nosprauslojas dusmās, ieliekot savu seju man matos.

"Neklausi ne vārda ko viņš saka un lūdzu nenostājies viņa pusē. Tu labi zini, ka man tas nepatīk. Tu piederi tikai man."

"Bet Tu esi greizsirdīgs dēļ Taehyung," es turpināju.

"Neesmu gan," viņš asi atcērt, bet es jūtu to greizsirdību tik un tā, kas man iekšēji lika smaidīt.

"Uh, brāl? Tu esi gan. Es jau jūtu Tavu skatienu, kas vēlas mani nogalināt pa gabalu un drīz es degšu liesmās, ja neklausīsi savu meiteni," Tae piebalsoja ar smīnu sejā.