Deadly | JK

0.33

ℋ

x  A t k a l    t i k š a n ā s

"Ir grūti to paskaidrot. Pat pats neesmu pārliecināts, ko redzēju," mans Fēnikss smagi nopūšas, cenšoties sakopot domas, kad noliek elkoņus un ceļiem un noliec galvu starp tiem, it kā visas pasaules bažas balstītos uz viņu.

"Varbūt sāc ar to, kas notika, kad viss eksplodēja. No tā neviens nebūtu izdzīvojis, tāpēc esmu šokā, ka esi šeit dzīvs un vesels," nokritusi uz ceļiem, es noliku savas rokas uz viņa kājām, skatoties uz viņu no apakšas.

Devis man ilgu skatienu, Jungkooks novēršas uz momentu.

"Varu nosaukt fragmentus, bet nezinu vai tie ir skaidri," viņš iesāka klusā balsī," Bija gaisma, kad attapos pie samaņas pēc lodes aktivizēšanas. Es biju starp nāvi un realitāti. Biju pilnīgi viens baltajā gaismā un nesapratu, kur atrodos. Man vienīgā doma bija - neliec man zaudēt manu vienīgo. Es biju dusmīgs pats uz sevi par to rīcību, kad pakļāvu visus briesmās, tostarp arī sevi pašu."

Uz momentu likās, ka redzu viņa acis paliekam miklākas no emocijām, tāpēc noglaužu viņam vaigu un pasmaidu, dodot viņam mirinošu atbalstu no sevis.

Noraugoties uz mani, viņš pieliecas tuvāk un saņem manu galvu no aizmugures, atspiežot savu pieri pret manējo.

"Es biju dusmīgs uz sevi, ka esmu tevi pametis vienu pašu. Tādas beigas es negribēju mums," nočukstējot gar manām lūpām, es aiztaisīju acis ciet, ļaujot viņam turpināt.

"Atceros, ka nolādēju debesis un Dievu par to, ka liktenis saveda mūs kopā, lai tikai atkal tevi zaudētu. Atpakaļ ceļa vairs nebija, kad sapratu savas pēdējās dzīves beigas, bet tad ieraudzīju kaut kādu veidolu tuvojamies, tikai ēna bija redzema tajā gaismā."

Ievilkusi asi elpu, es gaidīju viņa nākošos vārdus.

Kāds viņu satika pēc nāves?

"Sieviete baltā paltrakā un ar zelta kroni uz galvas iznāca no gaismas un viņas telepātiskās domas, kas iesitās manī, bija tik stipras, ka nokritu uz ceļiem viņas priekšā. Viņa iepazīstināja sevi kā Sajo, atdzimšanas un auglības dievieti."

"Ko?" Man izspruka un ātri aiztaisīju savu muti, kad ieraudzīju viņa aso skatienu, lai gan tvēriens ap manu galvu bija maigs.

"Uz to momentu biju gatavs aiziet, padodamies, saprotot, ka esmu nokļuvis ceļā uz grēku tiesāšanas testa pārbaudi."

"Pārbaudi? Kādu pārbaudi?" Biju nesaprašanā.

"Vai esmu gana vērtīgs, lai nokļūtu paradīzē vai mans ceļš aizietu uz elli, kur visu mūžu ciestu no grēkiem, ko esmu pieļāvis savos dzīves gados. Tie man atgādinātu, ka esmu zaudējis visu, kas man dārgs bijis."

"Izklausās pēc komas stāvokļa. Esi pie samaņas, bet fiziski nevari pakustēties. Vari tikai ciest iekšēji starp realitāti," secināju, pārdomādama viņa sakāmo.

Viņš klusi pasmīn," Apmēram tāda sajūta, bet mans ķermenis vairs neatradās uz zemes, biju teleportēts pavisam uz citu dimensiju, kur nonāk dievi pēc nāves. Tas ir ceļš uz atdzimšanu. Sajo bija viena no dievietēm, kas nosaka tavu likteni, viņa ir vārti, kuri ved uz diviem dažādiem ceļiem. Viens uz Dievu pēcsaules paradīzi, kur tavs gars turpina klejot un dzīvot citā dzīves līmenī. Otrs atkal ved uz elli, bet tas ir daudz mokošāks nekā parastiem mirstīgiem. Es to zināju, jo biju radīts ar zināšanām par Dieviem un likteņiem. Esam skoloti kopš sākam mācīties valdīt, lai pasaule nesabruktu kopā."

"Wow," es izdvesu, jūtot mazliet pārsteigta par visu informāciju, ko uztvēru.

Vai viņš man ko tādu stāstījis arī iepriekšējā dzīvē? Likās, ka esmu ko tādu dzirdējusi, bet man nebija nejausmas kā.