Deadly | JK

0.26

× S o l ī j u m s

ℋ

Kutinoša sajūta mani iztraucēja no dziļā un siltā miega kas man bija. Vispirms uz ausīm, tad acu plakstiņiem, tad degunu, līdz jutu siltas lūpas uz savējām. Man bija jāsmaida, kad atvēru acis.

Divas spožas acis jau mani vēroja. Iedevis man mazu skūpstu, Jungkooks arī smaidīdams atliecās nost.

"Kā gulēji, mana guļošā skaistule?"

Piesarkusi, es paskatījos uz leju un pamanīju, ka esam abi zem segas pilnīgi pliki. Ausīm degot, es sastingu, aptverot situāciju.

What. The. Fuck.

Iekliegusies, es centos ietīties savā segas pusē, lai var uztaisīt barjeru, bet mans putns nemaz nejutās neērti un satvēra manas rokas ciešā tvērienā, uzliekot tās man virs galvas un uzgūlās man virsū, liekot man nekustēties ne no vietas.

"Tev nav par ko kautrēties, Hloja. Esam divi pieauguši cilvēki, kuriem ir romantiskas attiecības un ir simpātijas viens pret otru. Tas ir tikai normāli," piekaltis mani ar striktu skatienu, lai nomierinos, man bija neveikli jāiesmejas.

"Jā, bet tu izģērbi mani, vispār pat man nezinot. Neesmu vēl pietiekami komfortabla ar šo situāciju, kad esam pilnīgi - pilnīgi kaili!" Stostīdamies, es centos neskatīties nekur uz leju, kā tikai uz augšu.

Viņam bija jāiesmejas, " Mīļā, tu pati nospārdīji savas drēbes pa nakti, jo tev bija karsts. Nodomāju, ja jau tā, tad man nav jēgas pašam ar drēbēm gulēt. Un, starpcitu... " pieliecies pie manas auss, jutu skudriņas pārskrienam pāri, " šādi tu pat siltāka un maigāka esi," lai pierādītu savu taisnību, viņa roka noceļoja man no kakla, gar krūtīm, līdz pat gurniem un beigās ieķeroties man dibenā.

Iespiegusies, es mēģināju izsprukt no viņa, bet ne kādīgi. Vareno nevar uzveikt, ja neesi varenāks.

" Nomierinies, Hloja, viss kārtībā," smējies pilnā rīklē, viņa seja noliecās man pie kakla, iedodot man maigu skūpstu uz ādas.

Mans prāts kliedza - BĒGT - bet mana sirds lika atliekties tā, lai viņam var iedot vieglāku pieeju.

"Tu tik jauki smaržo," nomurminājis pie sevis, es aizvēru acis, izjūtot viņa pieskārienus un skūpstus. Tas lika man relaksēties un padoties pavisam,bet kad atcerējos, ka ir svarīgākas lietas, kas jādara, es ar lielu negribu atstūmu viņu nost no sevis.

"Pagaidi, lūdzu."

Viņa skatiens bija tumšs, bet tajās acīs parādījās raizes, kad viņš saņēma plaukstā manu vaigu.
"Kas ir?"

"Mēs nevaram vaļāties pa gultu, kamēr neesam vēl atraduši manu stalkeri. Viņš atkal mums var uzbrukt, kamēr esam nesagatavoti. Nevēlētos lai tagad kāds iebrāztos mūsu istabā un sāktu šaudīties apkārt," man bija bailes par to, ka atkal uzbrukums var notikt.

Jungkooks visu saprata, jo ar savilktām lūpām pamāja, smagi nopūšoties.
" Tev taisnība, vienkārši gribēju tev novērst domas uz laiku, jo zini, ka vairs nepieļaušu neko tādu. Es nevaru tevi atkal zaudēt," ar sāpinošu izteiksmi, viņš piekļāva mani pie sevis apskāvienā.