Runāšana ir tik sarežģīta! ...
un es arī. tikai es neesmu runāšana.Tu gribēji zināt, kas man ir noticis. tiešām gribēji. tas bija aizvakar. un es gribēju izstāstīt. es tiešām...
arī es gribēju zināt, kas man noticis.
un tomēr tie pāris vārdi, ko es varbūt būtu zinājusi pateikt, tie pāris vārdi, kas jaucās un skraidīja pa mani, tie nenāca laukā. kaut kā nevēlējās.Bet es gribēju izstāstīt!
un tagad... es domāju zvanīt kādam (fuj, vēls!) un runāt, un stāstīt, un jautāt.. bet tā taču tas nedarbosies! mēs taču zinām.
Es gribu atklāt to rūcošo un ņudošo pasaulīti sevī, bet vai tad es to protu vārdos izteikt? Es taču jau mēģināju, es taču jau Tev gribēju izstāstīt. . ! . . _ _ _ nesanāca.
kaut kā tas tā darbojas nedarbojas. kaut kā tā esmu es. un kaut kur tur pa vidu ir "sarežģīti".Sarežģīti izstāstīt. bet es gribu. Bet vai es zinu kā? BET vai man tas ir iespējams? vai (bet pazuda) vajag?
varbūt tās jautājuma zīmes nav tik sliktas. varbūt tās vajag. varbūt es tās pat gribu?
"It's all a part of growing up"
_but_ why does it has to be so "sarežģīti"?
oh, I know. es ir tas. tas sarežģīti.
YOU ARE READING
Pasts noklīdis.
RandomTu izsūtīji vēstules, bet tās adresātu nesasniedza. Tās iesprūda uz papīra, piešuva ar burtiem. Apturi manu grimstošo kuģi, tas pilns ir līdz malām ar pārdomu kravām un atbildēm noklusētām. ^u^ nelielas vēstules nezināmiem dažādiem personāžiem bez k...